Ir absolūti skaidrs, ka Ubi Sunt mēģinātu rasties arī kādas citas fakultātes, augstskolas vai valsts ietvaros. Humanitāro zinātņu fakultātes studenti ir nolēmuši likt lietā savas vairākus gadus krātās zināšanas, dažādus rezultātus uzrādošās prasmes un vēlmi aizpildīt rēcošo tukšumu kultūras parādību jomā. Protams, humanitāro zinātņu pārstāvji ir arī tie, kas labprāt pulcē ap sevi eksaktos, sociālos un praktiskos, jo refleksija par piedzīvoto tekstu mēdz būt raksturīga gandrīz ikvienam.
Tikmēr Bioloģijas fakultātes studenti varētu, piemēram, uzrīkot lapu, kur tiek publicēti ekspedīcijās uzņemtie foto ar neapšaubāmi artistiskajiem kukaiņiem, putniem utt. Ķīmijas fakultātes pārstāvjiem varbūt derētu uzņemt eksperimentus video formātā un atdot tos Pedpsihu datorgrafiskai un mācību materiālu ziņā veiksmīgai apstrādei. Rakstām par to šeit, tāpēc atļausimies teikt, ka (sa)darbības modeļi ir iespējami, galvenais – atrast īsto mediju, kas popularizētu un izskaidrotu to, ar ko ir lemts nodarboties.
Ļoti priecājamies, ka spējam vienoties ar lielāko daļu Latvijas izdevniecību (šķiet, daudzas būtu gatavas dot recenzēšanai un apcerēšanai grāmatas arī bez mūsu solītas refleksīvās publikācijas). Esam laimīgi par katru, kam ir ko teikt jebkuras svaigākās grāmatas sakarā, turklāt ja lasītājs recenzēšanas procesā ir ļāvies iedziļināties tekstā, nonākot intelektuālas baudas sfērā un atkarībā... Ubi Sunt ir dzīvs pierādījums apgalvojumam: kamēr Latvijā ir domāt un rakstīt gribētāji, tikmēr nācijai nekas nedraud.
Latvijas izdevniecības ir atsevišķa temata vērtas – tik dažādas un raibas kā dzeņa vēders, par ko bija iespēja pārliecināties, personīgi tiekoties, komunicējot un atvadoties ar laba vārda vēlējumiem kabatā. Ir interesanti, ka izdevniecību un apgādu ofisi ir izmētāti pa visu Rīgu – iekārtoti individuāli, atkarībā no tā, kas atrodas kaimiņos vai kādi laiki tiek piedzīvoti. Mums vienmēr prātā paliks nesavienojamā saite starp grāmatas saturu, tās autora intencēm, īpašībām, vietu un cilvēkiem, kas nopietni strādājuši, lai grāmata nonāktu Latvijas lasītāju rokās. Vai daudzi zina, ka, piemēram, Jāņa Rozes galvenais, idejas ģenerējošais apgāda stāvs satur sevī apburošu, dzīvelīgu rudu runci, kas no apkārtnes pieklīdis un ir paša Rozes kunga veiksmīgi adoptēts, lai kļūtu par neoficiālu grāmatniecības simbolu? Vai kāds ir aizdomājies, kādā sprieguma atmosfēra ik dienas atrodas Dienas Grāmatas izdevumi, pastāvot blakus varenajai pasaules ziņu apkopošanas mašīnai? Un vai daudzi ir ciemojušies t.s. mazo un nelielo izdevniecību vēsturiskās ēkās iekārtotajos ofisos, kur kamergrāmatniecība bieži vien izvēršas ļoti interesantā un negaidītā izdodamo darbu izvēlē?
Esam atraduši kopēju valodu ar daudziem, lai Ubi Sunt piedāvātu daudzpusīgu un interesantu lasāmvielu tiem, kas vēlas atrast un zināt. Pateicoties mūsu kodola – pastāvīgo kritiķu, literatūrzinātnieku un publicistu komandai – refleksijas process neapstāsies. Nevarētu gluži teikt, ka esam ceļā uz
perpetiuum mobile, tomēr būsim priecīgi pārziemot ne vienu vien “pasaules galu”.