Semināra "Pētījuma poētika" ietvaros Gvido Straubes priekšlasījums „Vīrs ar labu slavu” 27. februārī

Trešdien, 27. februārī plkst. 15.00 LZA 13. stāva 1306. telpā. 17.gadsimta nogalē lielā daļā Eiropas sabiedrība bija nonākusi tajā attīstības stadijā, kad vecās normas, paradumi, noteikumi, faktiski viss, kas attiecās uz sabiedrības savstarpējām attiecībām, vairs neapmierināja daudzus. Tomēr atklāti runāt par šīm problēmām un meklēt jaunus risinājumus liedza esošā sistēma, kur pat mazākā esošās kārtības kritika, draudēja ar asu nosodījumu un pat nopietnām problēmām. Jo šī kārtība taču bija no Dieva dota, līdz ar to baznīca bija bieži tā, kas visstingrāk raudzījās uz esošās kārtības saglabāšanu. Tomēr gaišākie prāti nespēja vairs dzīvot pa vecam, tāpēc tika meklētas darbības formas, kuru ietvaros varētu daudzmaz droši runāt par problēmām un meklēt risinājumus. Kā viena no pieņemtākajām izrādījās brīvo mūrnieku sistēma, kas bija dzimusi un attīstījusies viduslaikos un ieguvusi lielu pieredzi, garantējot saviem biedriem zināmu drošību. Tā radās brīvie mūrnieki. Savās ložās viņi izkopa vispārcilvēciskas vērtības, pamatakcentu liekot uz sevis pilnveidošanu. Līdz ar to pakāpeniski Eiropā veidojās cilvēku kopa, kas droši turējās pie faktiski demokrātiskas, tiesiskas un humānas sabiedrības principiem un tos izplatīja savā apkārtnē, atbalstīja viens otru. Arī Latvijas teritorijā 18.gs. otrajā pusē darbojās vairākas brīvmūrnieku ložas, kuras sekmēja šejienes sabiedrībā straujākas pārmaiņas, tādejādi padarot Apgaismības gadsimta sasniegumus par realitāti arī Baltijā.   www.lfmi.lu.lv