LALIGABA nominācija BĒRNIEM: Inese Zandere "Līze Analīze"

+

Papildus izdevuma poētiskajām kvalitātēm, grāmata perfekti iederas un papildina mūsdienīgo, aktuālo un īpaši nozīmīgo tendenci sabiedrībā: pastiprinātas rūpes par mazo pacientu – bērnu komfortu ārstēšanās un atveseļošanās posmā slimnīcās. I. Zanderes grāmata nāk klajā teju vienlaicīgi ar projekta Dr. Klauns ieceres prezentāciju (dakteri-klauni un to pozitīvais efekts bērnu slimnīcās), apliecinot tendenci arvien lielāku uzmanību pievērst mazo pacientu vajadzībām pilnīgi visos līmeņos. Turklāt grāmatas lasīšana priekšā spēj sniegt atslodzi gan mazajam klausītājam, gan pieaugušajam, ļaujot distancēties no skumīgās rutīnas, pretī piedāvājot rotaļīgāku, krāsaināku pasauli, tomēr abiem aktuālās tēmas, ikdienas ietvaros: grāmata bērnam, kurš saskāries ar slimību, spēj padarīt „tuvākas”, ja tā var izteikties, dažādas ar ārstniecības procesu un pašu iestādi saistītas reālijas, kas, sastaptas mīļā un krāsainā grāmatiņā, vairs nešķitīs tik draudīgas un drūmas.

I. Zanderes valoda ir ritmizēta, neraugoties uz nopietno, pat smago tematiku, teksts ir rotaļīgs, viegls, izklaidējošs. Autorei virtuozi un asprātīgi izdevies dzejoļos „izspēlēt” nopietnās tēmas un to scenārijus, saglabājot spēles momentu, ritmisku skanējumu. Un nenoliedzami jaukas ir arī grāmatas ilustrācijas. Reiņa Pētersona radītā vizuālā tēlainība sevī līdzsvarotās proporcijās ietver gan mīļumu, gan rotaļīgumu, gan asprātību. Košās krāsas, skaidrās līnijas, kontrasti pievērš bērna uzmanību un izklaidē, radot pretstatu slimošanas laika, ārstniecības iestādes klusinātajai, pelēcīgākajai „toņu gammai”.

-

Grāmata ir ļoti nozīmīga un noteikti īpaši noderīga vecākiem un bērniem, kuriem jāsaskaras ar nepatīkamo smagākas slimošanas pieredzi – tas reizē ir gan grāmatas spēks, gan veiksme, gan arī, raugoties no citas perspektīvas – mīnuss. Bērniem, kuru pieredzē nav smagāku slimošanu par iesnām, klepu, nemaz nerunājot par slimnīcām, grāmata visdrīzāk nekļūs tuva, kā arī raisīs virkni jautājumu, satraukumu, varbūt pat izbīli. Protams, labi, ja bērnu literatūra veic izglītojošo funkciju, tomēr veselīgam, laimīgam bērnam grūti stāstīt par katetru u. c. slimnīcas reālijā, jo šādas lietas atrodas ārpus viņa pieredzes un, iespējams, priekšlaicīgi varbūt pat nav vērts to visu zināt. Varētu sacīt, ka grāmata piemērota noteiktai „mērķauditorijai”, jo tajā ir daudz specifiska, konkrēta.

Viss, protams, atkarīgs no bērna uztveres un pieredzes, taču, respektējot, ka reizēm bērna uztvere ir diezgan tieša, daži apgalvojumi var maldināt un vēlāk raisīt neizpratni vai pat vilšanos mazajā lasītājā (atmošanās pēc „zāļu miedziņa”, respektīvi, pēc operācijas bieži vien var būt nepatīkama, sāpīga, mazais slimnieks vēl spiests izturēt pēcoperācijas periodu utt.; arī katetra ievietošana un analīzes nav pasaulē jaukākās procedūras...).

Līdzās izcili skanīgiem, formas un „vēstījuma” ziņā lieliskiem skaitāmpantiem ir atsevišķas rindas (nelielā skaitā, bet ir), kas rada iespaidu, ka ir nevis organiski, brīvi radušās, bet gan apzināti konstruētas, jo bijusi nepieciešamība iekļaut tekstā konkrētas reālijas vai procedūras pieminējumu.  

Plašāka recenzija:

Vitamīnu koncentrāts