Latviešu literatūrā nenoliedzami darbojas izteikti spēcīgi un talantīgi dzejnieki, tāpēc viņu darbus vērtēt ir reizē gan aizraujoši, gan grūti. Bet nav labāka gadījumā par Latvijas Literatūras gada balvu, lai Ubi Sunt kritiķi ieskatītos šajā sarežģītajā un interesantajā dzejā!

+

Arvja Vigula dzejkrājumu „5:00” nenoliedzami var uzskatīt par vienu no spilgtākajiem 2012. gada latviešu dzejas izdevumiem. Autora veidotais savdabīgais metaforu tīklojums rada noslēgtu un tumšu vidi, kurā ik pa brīdim, smalki izgaismotas, parādās atmiņas un nemierīgi centieni izprast sevi un pasauli. Dzejas telpai piemīt melanholiska estetizācija; savdabīgas nianses, kas atklājas gluži ikdienišķās lietās, pastiprina liriskā varoņa subjektīvo pasaules izjūtu un reflektīvo dabu. Tieši šī emocionālā intensitāte un atklātība pret lasītāju kļūst par A. Vigula dzejas galveno vērtību. Patīkami, ka apjomīgā tēlu sistēma, ko papildina blīvs māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izmantojums, nekļūst pašmērķīga un koncentrēti virza dzejoļu vēstījumu. To var teikt arī par visu A. Vigula izteiksmes stilu kopumā, jo satura un formas vienotība arī visa krājuma kontekstā veido viendabīgu noskaņu kustību.

-

„5:00” nostiprina dzejnieka unikālo rokrakstu, kam piemīt spilgta tēlainība, smalka apkārtnes uztvere un savdabīga formas realizācija, un to būtu grūti sajaukt ar kādu citu, tomēr brīžiem nepamet sajūta par dzejas pasaules monotonumu. Tā noteikti nav sliktākā iezīme, bet, cerams, ka lasītājiem vēl būs iespēja sastapties ar rindām, kurās „mīt nevis viens, bet vismaz seši es”. Tāpat arī krājumā bieži sastopamas retoriskās figūras, kas atsevišķos dzejoļos kļūst gluži liekas, jo tādi jautājumi kā „vai viss notiek pa īstam? vai mēs patiešām esam?” mākslinieciski blīvajā pasaulē funkcionē pārāk tieši un uzmācīgi.

 

Plašāka recenzija:

Atdūries pret spoguli

Share