Realitātes grozītājs. Valters Aizaksons "Stīvs Džobss"

Tādēļ vēl jo ievērojamāka likās uzmanība, kas veltīta “pirmajam” pērnā oktobra aizgājējam – Apple līdzdibinātājam un ilggadējajam vadītājam Stīvam Džobsam. Atšķirībā no programmētājiem un inženieriem – tādiem cilvēkiem kā Ričijs, kuru darba augļus gardu muti tiesājam, kamēr viņu personības lielākoties liekas gluži vienaldzīgas, Džobss bija pamanījies kļūt ne tikai par savas kompānijas slaveno izstrādājumu seju, bet pat par īstu ikonu; par elku tiem, kam tīk lepoties ar savu izvēli sadzīves elektronikas jomā (un nenoliedzami arī tiem, ko angliski saucam par “motivational speakers”). Laikam nav jābrīnās, ka tik drīz pēc viņa nāves esam sagaidījuši, manuprāt, lielisku Džobsa biogrāfiju, kas turklāt tiek arī ekranizēta, pie scenārija strādājot izcilajam Āronam Sorkinam (viņš, cita starpā, ir arī Facebook rašanās hronikas “The Social Network” scenārists). Apskatītās biogrāfijas autors ir Valters Aizaksons – lasītājiem latviski tikusi piedāvāta arī viņa grāmata “Einšteins. Viņa dzīve un visums” (tajā gan autora uzvārds norādīts kā “Izaksons”). Domāju, tiem, kas lasījuši minēto Einšteina biogrāfiju, Aizaksona labi izsvērtās savu varoņu dzīves faktu, motivāciju un to konteksta proporcijas varētu būt palikušas patīkamā atmiņā. Arī Džobsa biogrāfiju gribētos dēvēt gan par profesionālu, gan aizraujošu – turklāt ir vēl kāds apstāklis, kas to padara itin īpašu. Proti, grāmata rakstīta Džobsa dzīves laikā, pēc viņa paša ierosmes un zinot, ka viņam atvēlētais laiks strauji tuvojas beigām; tā izdota divas nedēļas pēc Džobsa nāves. Rezultātā radies pabeigts stāsts, kas tomēr balstīts tiklab avīžrakstos un citos dokumentētos atskatos uz neseno vēsturi, kā sarunās ar pašu stāsta varoni, viņa ģimeni un laikabiedriem – jau tad sarunās par to, kāds bija Stīvs Džobss. Varētu rasties šaubas, vai tik ciešā sadarbībā ar galveno varoni radusies biogrāfija var būt objektīva. Nenoliedzami – Aizaksons pret Džobsu un viņa “notikumu versiju” izturējies ar cieņu; Džobss tiek pārliecinoši attēlots kā viens no cilvēkiem, kas mūsu pasaulei piešķīris formu, kas tai pašreiz piemīt. Un ne velti – Džobsa vadībā izstrādāti Macintosh (1984. gadā; šis dators padarīja populāru grafisko lietotāja saskarni – pretstatā komandrindām) un iMac (deviņdesmito gadu beigu stila ikona) datori, iPod, iPhone un iPad; Džobss arī vadīja Pixar trīsdimensiju animācijas filmu studiju tās uzplaukuma laikā, tai skaitā attālināti pārraugot filmas “Rotaļlietu stāsts” tapšanu, kā arī vienojās ar ierakstu kompāniju pārstāvjiem, kas noveda pie iTunes servisa izveides. Vienlaicīgi grāmata Džobsa lomu ar viņa vārdu bieži saistītajos sasniegumos atspoguļo patīkami korekti, izvairīdamās no harizmātiskās personības kulta un gluži vienkārši Aizaksona cieņas pret savu paziņu lamatām. Pienācīga uzmanība atvēlēta arī cilvēkiem, zem kuru darba cilvēku apziņā bieži tiek likts Stīva Džobsa paraksts. Gluži viegli, lasītājam patīkami un pietiekami atbildīgi Aizaksons apskata arī tādu cilvēku dzīves un personības kā Stīvs Vozņaks, kurš radīja pirmos Apple datorus, tādējādi likdams pamatus uzņēmuma panākumiem. Ievērība veltīta gan Džefam Raskinam, kas ierosināja pārņemt Xerox PARC radīto grafisko lietotāja saskarni un uzsāka Macintosh projektu, gan Džonatanam Aivam, kas radījis visu moderno Apple produktu dizainu, sākot ar 1998. gada iMac. Ne mazāk iedvesmoti parādīta vide, kurā Džobss darbojies. Iespējams, tieši šis aspekts ir viens no aizraujošākajiem grāmatā – iespēja ielūkoties vienā no pēdējiem lielajiem pagriezieniem, ko mūsu pasaule veikusi pa ceļam uz mūsdienām. Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu ASV kontrkultūra ar LSD lietošanu, hipiju komūnām un interesi par austrumu reliģijām un apziņas paplašināšanu; tehnoloģiskā revolūcija, jauniešu un jaunu ideju masveida pieplūdums augošajā datoru industrijā – un šo strāvojumu krustpunkts, kurā atradās Džobss, ar tālsarunu sistēmu uzlaušanu un zvaniem pāvestam Romā. Tiesa, vēlākām desmitgadēm Džobsa dzīvē raksturīgo sanāksmju, korporatīvās kultūras un varas spēļu tikpat sīks apraksts vismaz man likās viena no grāmatas vienmuļākajām iezīmēm – bet tas, protams, ir subjektīvi. Lielā mērā tieši šīs atkāpes, nostādot Džobsu precīzi (un aizraujoši!) izstrādātā personību un notikumu kontekstā, ļauj novērtēt lomu, ko viņš spēlējis – kā cilvēks, kas var lepoties ar zināšanām gan dizaina, gan tehnikas jomās un spēj izkārtot šķietami neiespējamus darījumus. Kā cilvēku iedvesmotājs un bargs, nežēlīgs soģis; kā teju maniakāls kvalitātes un dizaina kontroles speciālists, kas spējīgs kontrolēt apkārtējos ar savu “realitātes sagrozīšanas lauku” (pārāk liela paļaušanās uz kuru galu galā Džobsu arī nogalina). Valters Aizaksons ar neuzbāzīgajiem un plašajiem personu un tehnoloģiju aprakstiem ne tikai sniedz viegli uztveramu, tomēr dziļu informāciju par reālajiem notikumiem, bet arī precīzi un bez pārspīlētas cieņas pret (tolaik vēl tikai drīzumā) nelaiķi iezīmē grandiozu pretrunu plosīto savas grāmatas varoni – pretrunās starp vēlmi radīt ko oriģinālu un nekautrīgu ideju aizņemšanos no citiem, starp nicinājumu pret uzvalkotajiem korporāciju direktoriem un viņu sliktāko īpašību pārņemšanu, starp hipiju ideāliem un materiālajām vērtībām. Arī Džobsa personīgās dzīves un ģimenes stāsti ar vairākkārtīgām bērnu pamešanām un sagrautām ģimenēm, privātdetektīvu atrastiem radiniekiem un dažām apbrīnojamām sakritībām būtu teju vai atsevišķas grāmatas vērti (par tādiem tos atzina Džobsa māsa, rakstniece Mona Simpsone, kas viņam vēl dzīves laikā veltījusi grāmatu “A Regular Guy”). Kā jau varētu gaidīt, Džobsa jaunības apraksti sniedz ieskatu arī tā dzīves redzējuma izveidē, kura atskaņas rodamas Džobsa paspārnē radītajos produktos. Varam sekot Džobsa kļūšanai par tehnisko un humanitāro nozaru simbiozes, ar kuru pats Apple komandieris tā lepojās (un kuras veiksmīgais pielietojums, manuprāt, ļāvis imitēt “īstu” radošumu), meistaru; vienlaicīgi ieraugot arī citas – tirdzniecības un pat šarlatānisma – mācībstundas, kas ļāva Stīvam Džobsam izcelties citu savu talantīgo vienaudžu un draugu vidū. Jāsecina, ka grāmata spēj daudz vairāk, nekā apmierināt Džobsa veikuma cienītāju ziņkāri par slavenības dzīves niansēm. Iespaidīgs tēls – iespaidīgā grāmatā, kas spēs aizraut ne tikai Džobsa un Apple entuziastus.