Meduspods – darvu pievienot pēc garšas. Kaspars Zellis “Ilūziju un baiļu mašinērija”

Pagājušā gada nogalē – 19. decembrī Latvijas Universitātē tika prezentēta Dr.hist. Kaspara Zeļļa monogrāfija Ilūziju un baiļu mašinērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941-1945). Grāmata tapusi uz K. Zeļļa nesen aizstāvētās disertācijas pamata un izdota apgāda Mansards paspārnē, aizsākot sēriju imperfectum. Šajā sērijā iecerēts publicēt pētījumus par Latvijas pagātni un šodienu – ar mērķi bagātināt zināšanas, sekmēt kritisko domāšanu un analītiskās spriestspējas¹. Monogrāfija veltīta plašam un ļoti daudzpusīgam jautājumu lokam, lasītājs var iepazīt propagandas mašinēriju visā tās godībā: no brīža, kad tā sākas dažādu institūciju gaiteņos, propagandas organizācijās, līdz brīdim, kad tā tiek piegādāta adresātam (drukāta teksta veidolā, vizuāli uzskatāmā attēlā vai arī acij un ausij tīkamā kino un audio ietvarā); pētījumu noslēdz propagandas satura analīze – kā Latvijas iedzīvotājiem bija jādomā un jājūtas, esot Lielvācijas pakļautībā, ar kādiem līdzekļiem valdošā vara centās noskaņot cilvēkus uz sev vajadzīgā ‘viļņa’. Pārdomājot monogrāfijas uzbūvi, jāsecina, ka vēstures nespeciālistiem² grāmatu vislabāk ir sākt lasīt no pēdējās daļas, t.i., nobeiguma. Varbūt paradoksāli, bet nobeigums ir gluži vai izcils – tajā īsi, lakoniski un ļoti precīzi dažos vārdos runāts par pamatnodaļās būtiskāko, ļaujot burtiski iegūt orientēšanās spēju daudzo avotu balstīto notikumu analīzē. Reizēm gadās lasīt darbus, kuru noslēdzošā daļa sastāv no autora dziļi filozofiskiem apcerējumiem par visu ko – sākot ar pasaules radīšanu un beidzot ar pasaules galu. Bet Zeļļa monogrāfijas nobeigumā nav neviena lieka vārda, viss kā ar karoti mutē ielikts. Protams, iespējams padziļinājums – disertācijas būtībai raksturīgais plašais informācijas un faktu klāsts atstāj lasītājiem arī iespēju pašrocīgi pievērsties tēmas dažādo aspektu izpētei. Lai monogrāfijas lielais apjoms (363 lpp.) nav biedējošs – pārsteidzošā kārtā darbs, kas veltīts gana sarežģītai tēmai, lasās raiti un viegli – gluži kā dziļā bērnībā iepazītie indiāņu piedzīvojumu stāsti. Raita valoda, pārdomāta izteiksme, daudzi saistoši fakti, kas savirknēti loģiskās virtenēs – tas viss neļauj atrauties no lasīšanas, kamēr nav aizšķirta pēdējā lapaspuse. Tomēr lasītājam ir jābūt ar nelielām priekšzināšanām par aplūkoto vēsturisko laiku (1941-1945), jo tas pilnīgi noteikti atvieglo lasīšanu. Autors gan ir parūpējies, lai ikviens spētu pilnībā uztvert ‘laikmeta elpu’, kas monogrāfijā ir vai gluži ar rokām ‘sataustāma’ un paskaidrota saistībā ar notikumu attīstību Vācijā. Vienlaikus lasītājam nāksies aizdomāties par to, kāda gan ir ikviena sabiedrības locekļa loma nozīmīgu vēsturisko pavērsienu laikos: cilvēki, raugoties no varas viedokļa, ir manipulējamas marionetes, kam jāklanās tajā virzienā, kurā liek pie varas esošie; bet arī indivīda un indivīdu kopuma viedoklis var likt mainīt virzienu šai ilūziju un baiļu mašinērijai – jo ne vienmēr tās saražotā propaganda sasniedz vēlamos mērķus, tādēļ vara ir spiesta pielāgoties un mainīt noteikto kursu. Monogrāfija atklāj aspektus, kas liek aizdomāties par daudzām cilvēcīgām lietām arī mūsu ikdienā, un brīžiem rodas ‘rēgainas’ sajūtas par neskaidri uztaustītām paralēlēm mūsdienu situācijā… Kuros brīžos tā bija man, paturēšu noslēpumā – ļaujot katram izjust vai pretoties šai dīvainajai apskaidrībai. Protams, autors plašajā pētījumā atstāj daudzas nepabeigtas “skices” tēmām, kuras būtu nākotnē pelnījušas tālāku izpēti. Vēstures studentiem, kuriem ir grūtības ar savu pētniecisko tēmu izvēli, šī monogrāfija piedāvā īstu zelta bedri. Tāpat studējošajai lasītāju daļai šī monogrāfija var kalpot par paraugu, kā var un būtībā – arī kā vajag rakstīt. Meklējot monogrāfijas trūkumus, var atrast dažus sīkumus, kas nebojā kopējo priekšstatu, tāpēc nepamet sajūta, ka, tās izsakot, recenzents ir kā sīks, bezzobains sētas krancis, kas bezjēdzīgi ķiukst uz garāmejošajiem. Plašajā atsauču un komentāru sistēmā sniegtā informācija detalizēti papildina pamattekstu un arī ļauj gūt ieskatu dažādos papildus jautājumos. Atsauču un komentāru kopējais skaits ir 990 vienības, un šķiet, ka tajos ievietotā informācija apjoma ziņā daudz neatpaliek no paša pamatteksta. Tomēr šajā sistēmā ir zināmas nepilnības. Piemēram, grūti būs cilvēkam, kas neorientējas vācu armijas militāro dienesta pakāpju sistēmā, jo tikai izņēmuma gadījumā militārā pakāpe tiek atšifrēta komentārā. Tā tiek paskaidrots gana bieži dzirdētais hauptmanis (98.lpp.), izpaliekot, piemēram, oberšturmbannfīrera³ (320.lpp.) atšifrējumam. Protams, tas nav nekas tāds, ko lasītājs pats saviem spēkiem nespētu noskaidrot, tomēr šķiet, ka vienprātība šajā jautājumā būtu lietderīgāka – vai nu skaidrot visus, vai nevienu. No autora puses būtu jauki, ja piemēram, monogrāfijas beigās būtu pievienota nacistu laikam veltītos darbos bieži sastopamā, bet no galvas nu gan neiegaumējamā tabula ar militārajām pakāpēm. Uzmanību piesaistīja arī gadījums, kad personas identitāte tiek atklāta tikai otrajā pieminēšanas reizē (piemēram, Aloizs Klišāns – 75. un 76.lpp.). Iztrūkst arī lietoto saīsinājumu saraksts – reizēm lasīšanu apgrūtina reiz sastaptā, bet no prāta izkritušā saīsinājuma atšifrējuma atkārtota sameklēšana tekstā. Gan mīnuss, gan arī pluss ir monogrāfijas atstātā ‘mazuma piegarša’, ar to domājot, ka bija lietas, par kurām rodas vēlme uzzināt vairāk, detalizētāk. Tiesa, apzinoties, ka uz pētījuma plašā informatīvā fona kādas šķietami nepieciešamas informācijas iztrūkums ir drīzāk mana – lasītāja problēma. Piemēram, ļoti interesanti šķiet Zeļļa pieminētie nāves sodi par kontrpropagandas izplatīšanu (185.lpp.) – kādi bija reālie precedenti, kā tas notika, kas to organizēja un kas bija atbildīgs? Šis arī ir viens no retajiem apgalvojumiem, kam iztrūkst atsauce uz avotu. Vērtīgi, ka lasītājs varētu ķerties pie “izmeklēšanas” pats. Bīstami un veltīgi – ja viņu šajā ceļā nevadīs profesionāls vēsturnieks. K. Zeļļa darbs ir gan pagātne, gan aktuālitāte. Vēsture, propaganda, cilvēki un valdošā vara, notikumi, kas nosaka vēstures virzības gaitu – tas nekur nav zudis un tas vienmēr būs drosmīgāko pētnieku uzmanības centrā. Zeļļa grāmata var raisīt dažāda spektra emocijas arī tad, ja tikai pamanīta, tomēr daudzi aizmirst, ka grāmatu ir jāizlasa. Cerot, ka izlasītais būs ieguvums latviešu pasaules uzskatam un pamudinājums arī citiem pētniekiem. 1^ Kaspara Zeļļa monogrāfijas “Ilūziju un baiļu mašinērija” prezentācijā diskutēja par propagandu. Relīze pieejama: www.lu.lv/zinas/t/34309/  2^ Nedz vēstures studenti, nedz profesori, bet lasītāji, kas par vēsturi vai atsevišķām tās lapaspusēm interesējas brīvajos brīžos. 3^ Šī pakāpe izvēlēta kā piemērs, jo vācu valodas nepratējam pirmajā brīdī to ir pat grūti izrunāt, toties tā ir gana skanīga un uzmanību saistoša.