"Mansards" piedāvā vienu no simt visu laiku labākajiem romāniem – Žorža Pereka "Dzīve lietošanas pamācība"

Žoržs Pereks (Georges Perec, 1936—1982) dzimis Parīzē poļu ebreju ģimenē. Studējis vēsturi Sorbonā. Ievērību gūst jau ar pirmo publicēto romānu "Lietas" (Les Choses, 1965; latviski 1970), par kuru saņem Renodo balvu. Seko mēģinājumi visdažādākajos žanros: stāsti, dzeja, esejas, filmu scenāriji, radiolugas. 1967. gadā Pereks kļūst par OuLiPo (Potenciālās literatūras darbnīcas) biedru. Tajā Pereku saista literatūras iespēju izpēte, aizraujošas spēles ar valodu, kā arī savdabīga pieeja pašam literārajam procesam: lai radītu darbu, autors izvirza sev stingrus noteikumus, "ierobežojumus" (contraintes), taču tie nav pašmērķis, tikai līdzeklis, kas ļauj atklāt vēl neapjaustu valodas potenciālu un atraisīt iztēli. Kā spilgtākais piemērs literārās rakstības radikālai formalizācijai minams Pereka romāns "Izzušana" (La Disparition, 1969), no kura pilnībā izzudis franču valodā visbiežāk lietotais patskanis "e". Tomēr rakstnieka meistarības virsotne un mūža darbs daudzu vērtētāju atzinumā ir "Dzīve lietošanas pamācība" (La Vie mode d'emploi, 1978) — grāmata puzle, kas ar savu ekscentrisko kompozīciju, daudzslāņaino uzbūvi un asprātīgo novatorismu pāršķir jaunu lappusi romāna vēsturē.

Itāļu rakstnieks Italo Kalvīno romānu "Dzīve lietošanas pamācība" dēvē par "pēdējo lielo notikumu romāna vēsturē". Vācu rakstnieks Harijs Rovolts teicis, ka šī ir "grāmata, ko vismaz vienreiz vajadzētu lasīt katru gadu". ""Dzīve lietošanas pamācība" ir neparasta grāmata, kapitāli nozīmīga ne vien paša autora daiļradē, bet arī visā mūsu literatūrā: ar savu apjomīgumu, uzbūvi, informācijas pārbagātību, atjautīgo komismu un ironiju, kas to caurvij no viena gala līdz otram, un reizē sirsnīgo maigumu," franču laikrakstā Le Monde rakstījusi Žaklīna Piatjē.

Romāns iekļauts 20. gadsimta nozīmīgāko grāmatu sarakstos, piemēram, 1001 Books You Must Read Before You Die (līdzās vēl četriem citiem Pereka darbiem) un britu laikraksta The Daily Telegraph veidotajā simt visu laiku izcilāko romānu izlasē.

Grāmatas tulkošanu un izdošanu atbalstījusi Eiropas Komisija, Francijas Nacionālais grāmatu centrs un Valsts kultūrkapitāla fonds.