"upe starp matiolām un tankiem"

Grāmata "2 soļi pirms Pleskavas divīzijas" ar titulu "Pierobeža" uzmanību pievērš gan ģeogrāfiskai, gan ģeopolitiskai robežai, citiem vārdiem, perifērijai, kurā parādās savdabīgi raksturi, kultūras un laikmetu rekvizīti. Pierobeža ir ne tikai konkrēta vieta Latvijā (jāņem vērā, ka dzejnieces dzīvesvieta ir Balvi – vieta netālu no robežas), bet arī metafora garīgam starpstāvoklim. Pierobeža ir komfortabla novērotāja pozīcija starp latviskās, latgaliskās un krieviskās kultūras savdabību un kolorītu. 

Dzejkrājuma vāku rotā Vilhelma Laganovska latviski ainaviska fotogrāfija – mežu un miglas sastapšanās, zemes nenoteiktība un saules tuvība apvārsnim. Romantiskā pasaules izjūta, kas atklājas grāmatas noformējumā, faktiski dominē arī dzejā, kur to raksturo melanholiska noskaņa, intuitīvi nostalģiska liriskā varoņa uztvere. Atmiņa saslēdzas divos laikposmos, laikmetos, taču ir līnija, līdz kurai aiziet un saprast – tā ir robežas situācija Laganovskas poētikā. Līdz ar to var ievērot, piemēram, bērnības laikmeta un tagadnes sasaisti:

Balss ir savāda padarīšana

dažādās frekvencēs atskaņoju

katru tās svārstību nošu līnijās ierakstu

izdziedu – savējā

dienu uz kakla

zem matiem

gribas bizē kopā ar purpura lentīti iepīt

galā mezglu aizsienot

citreiz tai vajag acis un lūpas

lai varu vērot kā mainās zīlītes

elpa plūst. (18)

Lielākoties tēlainība dzejā ir saistīta ar izsmalcināto, emocionālo, personisko un subjektīvo noskaņu. Tēlainās izteiksmes līdzekļu lietojumā pavīd Laganovskas dzejoļiem raksturīgs lirisks biklums un minimālisms, ko apliecina arī samērā īsā dzejoļu forma, noklusējums sintaktiskajā izteiksmē un tieksme nepateikt pārāk daudz. Šī mērenība ir saistīta ar klusēšanas motīvu, kas raisa asociācijas ar impresionismam raksturīgu refleksiju. Kopumā dzejoļi ir izsvērti un noslīpēti, tomēr te pavīd risks tiem kļūt pārlieku pabeigtiem, savā ziņā pat steriliem vai paredzamiem. Līdz ar to dažbrīd zūd pārsteiguma efekts, ko nosaka arī tēlu abstrakcija:

Reiz viss atsāp nost –

izbirst kā no aizžmiegtas dūres

kā no pāksts

plaukstas tveras pēc striķa debesīs

bet satausta dzīparus

klusē –

no pirkstu galiem līdz visumam skan

zinu. Dzirdi

un nevajag neko citu. (9)

Vietumis rodas iespaids, ka dzejoļi apraujas pārāk ātri, noplok (piemēram, dzejolis "rudens nr. 2" (37)), tādējādi tiem pietrūkst kompozicionālas ietilpības. Līdzās tam jāpiemin, ka krājumā ir sastopami arī neparasti un izteiksmīgi tēli.

Jāpiebilst, ka dzejas grāmatai nav satura rādītāja, līdz ar to atgriezties pie pazaudētiem dzejoļiem vai poētiskajām ainavām ir grūtāk. Tomēr kā "drošības spilvens" ir tas, ka dzejkrājuma kompozīcijas ass sastāv no divām daļām, kurās strukturēti dzejoļi: "Peresmenka" [2] un "Putni šorīt". Rusisms un latviski poētisks parādības nosaukums – tā gluži automātiski veidojas opozīcija starp divām pasaulēm vai kultūrām. Ne velti liriskais varonis identificējas ar Kūkovas upi, kas nepaliek aizsegta militāram spēkam un sargtornim pie robežas, līdz ar to cilvēks iegūst eksistenciālu nozīmi, ko raksturo metafora: "esmu tāda upe / starp matiolām un tankiem" (51). Vardarbības un trauslās dzīves sadursme allaž noslēdzas ar šo pretstatu sintēzi, piemēram, "gaidāma raža" (55). Tomēr šīs tēmas klātbūtne rosina domāt par Laganovskas ietekmi no Vizmas Belševicas poētikas ("cirvja un zieda strīds").

"2 soļi pirms Pleskavas divīzijas" un pierobežas tēma grāmatā, kā arī tās divdaļīgā kompozīcija automātiski ieskicē bipolaritātes tendences. Ja pirmajā dzejkrājuma daļā ir vairāk attiecību tematika vai pat iniciācijas akta klātbūtne ("virs āderes ozols / caur saknēm virszemē četras upes plūst / Dievs pirkstu mērc kad saplūst un divu asins vienā top" (11)), vai arī kustība (piemēram, armijas vīru ierašanās dzejolī "peresmenka"), tad otrajā daļā dzejas liriskais varonis ir viens (piemēram, dzejolī "viena" (36)) un apcerīgs, turklāt piedzīvojis atskārsmi, ka pierobeža ir teritorija, kurā viņš nošķirts no attiecībām un vienlaikus atkailināts:

vakar beidzās vīza

palikām katrs pie savas robežas

domā robeža taisna vai

līkumaina līnija ka tuvu pieejot

cilvēki var sadoties rokās vai vismaz

lūkoties viens otrā?

tax free zona starp robežām

ar noteiktu laika limitu

skatos uz tavu muti

ar savējo

ne tāpēc ka nebūs reiz robežu

tu neatkāpsies (46)

Jāpiebilst, ka mutes un lūpu tēls ir diezgan bieži lietots dzejnieces lirikā, ko var saistīt ar valodas tēmu un jūtu izpausmi. Taču, atgriežoties pie krājuma otrās daļas "Putni šorīt" raksturojuma, kaut arī nav pamata ierobežot dzejas uztveri semantiski bipolārās konstrukcijās, dzejkrājuma otrā daļa vairāk saistīta ar turpinājuma tēmu un zināmu pasivitāti: "pierobežas dzīve ir mazkustīga" (47). Viens no motīviem ir virzība no aukstuma uz siltumu. Ziemas ainava ir raksturīgs fons pārdzīvojumam: aukstums un ledus, drēgnums un salna. Līdz ar to dzejoļos var meklēt simbolisko nozīmju krustošanos pārpārēm un saprast, ka uztvērējam ir jābūt informatīvi sagatavotam un jau iepriekš jāzina, kas slēpjas aiz metaforu "šķidrautiem".

Diemžēl dzejkrājumā ir vairākas stila kļūdas, piemēram, sākumā citētajā Sergeja Moreino izteikumā parādās kļūda – "jāmēģina pamēģināt" –, savukārt dzejas tekstā iespraucies vārdu savienojums "nesaka ka" vai parādījusies drukas kļūda (dzejolī "turpinājums" (30)).

Laganovskas dzejkrājuma "2 soļi pirms Pleskavas divīzijas" unikalitāte saistāma ar neparasto laiktelpu, kurā iezīmējami vēsturiski un mītiski motīvi, bet caur tiem selektīvas iracionālas apziņas stāvokļi (bērnības atmiņas, jūtu pieredze, sapņi un sāpes). Militārā spēka iejaukšanās civiliedzīvotāju ikdienā kā norma varētu izskaidrot, kāpēc liriskā varoņa intonācija šajā grāmatā šķiet bezkaislīga un atsvešināta, tomēr, atklājot dabas tēlu neaizskaramo un pārlaicīgo klātbūtni, var atskārst, ka liriskā varoņa runā ir jūtams rezignēta skatījuma dziļums un noklusēts rūgtums. Jācer, ka turpmāk dzejniece atļausies runāt skaļāk. Šādas ģeogrāfiski politiskās un individuāli apcerīgās teritorijas atklāsme literatūrā ir vērtība.

[1] Vijas Laganovskas dzejkrājuma "2 soļi pirms Pleskavas divīzijas" pēdējā lappusē norādīts: "Ar šo grāmatu "Literatūras kombains" atver grāmatu sēriju "Pierobeža". Diemžēl norādītā apgāda mājaslapa nedarbojas.

[2] Пересменка – krievu val. 'maiņa'.