Izstādē "Sajust tēva miegu" Mariē Šēvolda tiecas izveidot telpu refleksijai par traumām, atmiņām un sapņiem, kuri nereti turpinās vairākās paaudzēs. Viņa uzdod jautājumus, vai un kā iepriekšējo paaudžu pieredzētais ietekmē mūs šodien un vai mēs to apzināmies. Izstādes pamatā ir instalācija, ko veido fotogrāfijas, kas uzņemtas 1945. un 2016. gadā mājā un tās apkārtnē, kurā dzīvoja viņas vectēvs pēc atgriešanās no Otrā pasaules kara. Vēlāk tā kļuva par Šēvoldas tēva māju, un šobrīd ir mākslinieces pašas un viņas nelielās ģimenes mājvieta. Instalācija ietver arī trīs videogleznas, kas uzņemtas Aušvicā-Birkenavā un formas ziņā līdzinās tam, kā māksliniece pati fotografējusi savu māju, uz to raugoties no sava vectēva skatpunkta. Ņemot vērā sajūtas, piedzīvoto un pārdzīvoto, vēsturisko fonu, kādā fotogrāfijas uzņemtas 1945. gadā, un laiku, kurā dzīvojam šodien – ar šo atmiņu mantojumu nomodā vai miegā, apzinoties to vai neapzinoties – šie darbi atklāj daudz vairāk par šķietami ikdienišķām situācijām, rotaļīgi priecīgajam mijoties ar drūmi nežēlīgo.
Izstādes kontekstā māksliniece arī vēlējusies pievērst uzmanību tām problēmām, ar kurām šodien saskaramies ne tikai ziņās, bet nereti arī tiešā pieredzē – kā uzņemt cilvēkus, kuri meklē patvērumu Eiropā, kā veicināt iecietību pret tiem, kas zaudējuši mājas un piedzīvojuši vajāšanas līdzīgi kā mūsu priekšgājēji vēl pavisam ne tik senā pagātnē.
Mariē Šēvolda (1982) ir norvēģu māksliniece, kas rada darbus foto, video un fotogrāmatu formā. Viņas interese par fotogrāfiju sākās jau agrā bērnībā, caur kameras objektīvu iepazīstot cilvēkus sev apkārt. Pēc fotogrāfijas studijām Oslo māksliniece pārcēlās uz Berlīni, kur īstenoja dāždus mākslas projektus un rīkoja personālizstādes, paralēli strādājot par fotožurnālisti un darba uzdevumos ceļojot pa visu pasauli. Dokumentālisms lielā mērā atklājas arī viņas personiskajos darbos. Māksliniece mēdz strādāt ar universāliem stāstiem, bieži izmantojot personīgās un ģimenes pieredzes, apspēlējot robežu starp realitāti un inscinējumu. Šēvolda arī publicējusi divas fotogrāmatas izdevniecībā Journal Forlag un četras pašizdotas fotogrāmatas. Viņas darbi izstādīti daudzās izstāžu zālēs visā pasaulē - Deichtorhallen Hamburgā, Calouste Gulbenkian Parīzē, Fotografisk Centre Kopenhāgenā, Nobela Miera centrā Oslo un citās. 2012. gadā viņa saņēma Eiropas Fotoizstāžu balvu.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Fotogrāfijas jēdziens festivāla nosaukumā apvieno dažādas attēla veidošanas mākslinieciskās prakses, kas 21. gadsimtā turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā. Rīgas Fotogrāfijas biennāle tiecas fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni.