Pirmajā sērijas grāmatā ievadlappuses atvēlētas Berlīnes Botāniskajam dārzam, kurā Elēna vada ekskursiju, jau pārdomājot, kā nākamreiz ceļojums vedīs uz Andalūzijas burvīgajiem dārziem. Elēna zina, ka vislabāk par katru dārzu pastāsta vide un paši augi. Berlīnes dārzā ir skaisti, tomēr tieši Elenas dzimtajā Turku mēs ieraugām vairākumu autores visai neparasti zīmētos raksturus – Elenas kaimiņus, krievu pianisti Irinu, kas ir vienīgā Šopēna konkursa laureāte no Somijas, viņas sešpadsmitgadīgo dēlu Samuelu, par kura patiesajām gaitām zina vienīgi Elena, tik atšķirīgās māsas – Mirku un Anneli, draugu Ami no Helsinkiem, kas kādreiz palīdz uz brīdi aizmirst Elenas lielāko zaudējumu – vīru Olli. Pateicoties meistarīgajiem tēlu raksturojumiem un situāciju aprakstiem, lasītājam var šķist, ka ar romāna personāžiem viņš ir sen pazīstams.
Ellena ir izpalīdzīga un draudzīga, un viņai patīk šķetināt noslēpumus. Vēl kartogrāfes gaitās viņa ar kolēģi Mortenu sacentās, iztēlojoties, kur vislabāk noslēpt līķi. Un nu tas ir noticis – pazudusi jauna sieviete, un Elēna var likt lietā kādreizējās iemaņas.
No somu valodas tulkojusi Anete Kona.