Priekšlasījums Jāņa Akurātera muzejā "Pauls Šīmanis un ieguldījums Latvijas sabiedrībā

Priekšlasījumu lasīs: Ilze Grūbe, Jāņa Akuratera muzeja speciāliste, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures maģistratūras studente.

Pauls Šīmanis 1939. gadā rakstīja: "Mirklī, kad Latvijas vācu tautas pilsoņi tiek spiesti pamest savu dzimteni, tie Latvijas vācieši, kas nolēmuši labās un ļaunās dienās līdz galam palikt kopā ar visiem saviem līdzpilsoņiem, kalpot vecajai tēvzemei, apvienojas saucienā "Dievs, svētī Latviju "".

Pauls Šīmanis ir dzimis 1876. gadā Jelgavā, mācības uzsācis Jelgavas ģimnāzijā, taču tās pabeidzis Vācijā. Viņš ir mācījies dažādās Vācijas universitātēs un rezultātā 1902. gadā Greifsvaldē aizstāvēja diplomdarbu un ieguva doktora grādu tiesību zinātnē. 
1907. gadā Pauls Šīmanis kļūst par redaktoru slavenajam liberālajam laikrakstam "Rigasche Rundschau". Pauls Šīmanis kā šī laikraksta redaktors nokļuva opozīcijā ar vācbaltiešu konservatīvajām aprindām – muižniekiem un lieltirgotājiem. "Rigasche Rundschau" Paula Šīmaņa vadībā izteica vēlmi sadarboties ar latviešiem un uzsākt savstarpējas sarunas par pārvaldes un sabiedrības jautājumiem, kā arī izteica aicinājumu vācbaltiešiem atteikties no privilēģijām un apzināties savu minoritātes statusu. Vienlaicīgi Pauls Šīmanis uzsvēra, ka tieši šī iemesla dēļ par savas valodas un kultūras saglabāšanu un kopšanu minoritātēm ir jācīnās divtik, lai tā netiktu asimilēta.
Latvijas valsts dibināšanas laikā Pauls Šīmanis neatradās Latvijas teritorijā, bet gan Vācijā, kur turpināja savu darbību kā žurnālists un dažādu laikrakstu līdzstrādnieks. 1919. gadā Pauls Šīmanis atgriežas Rīgā, kur kļūst par Vācbaltiešu demokrātiskās partijas līderi, Tautas padomes locekli, kā arī ieņem savu iepriekšējo amatu kā “Rigasche Rundschau” redaktors. 1920. gados viņš ņem aktīvu dalību kā deputāts gan Saeimā, gan Rīgas domē. Viņš ir vadījis Vācbaltiešu partiju komiteju, līdzdibinājis Vācu tautas grupu un aizstāvējis vācbaltiešu tiesības Eiropas nacionalitāšu kongresā. 
Pauls Šīmanis bija izcila personība, politiķis un žurnālists. 1939. gadā viņš nosoda un personīgi atsakās pildīt pavēli par vācbaltiešu izceļošanu. Vācu okupācijas laikā dod patvērumu vairākiem ebrejiem. Aktīvi līdzdarbojas politikā, lai veicinātu vācbaltiešu tiesību aizstāvību, vienlaicīgi cienot un atzīstot Latvijas valsts demokrātiju. Viņš ir devis savu ieguldījumu arī nacionalitātes, valodas, izglītības un citos jautājumos.

Pauls Šīmanis pēc ilgstošas slimības mirst 1944. gada 23. jūnijā un tika apbedīts Rīgas Jēkaba kapos. "Atvadu vārdus teica bijušais Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš, kas labi pazina nelaiķi. Runātājs cildināja viņa mūža gājumu, cilvēcību, toleranci un principialitāti, turklāt uzsvēra : "viņš bija latviešu tautas draugs"" (Dribins, L. , u.c. "Personība un demokrātija")

Maksa par pasākuma apmeklējumu: skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1.50 eiro; pārējiem apmeklētājiem – 2.50 eiro.