Vijoļkoncerts "Vijoles skaņas noslēpums. Jāņa Akuratera vijole – senais stāsts un mūsdienas"

Šogad ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu ir restaurēta Jāņa Akuratera vijole.

Dzejnieku spēlēt vijoli iemācīja viņa vecākais brālis Pēteris (dziedātājas Ievas Akurateres vectēvs). Atmiņās Akuraters ir stāstījis, ka vijoļspēle viņam ir īpaši noderējusi, kad jaunībā, būdams skolotājs, viņš mācījis skolās, kur citu mūzikas instrumentu nav bijis, bērniem dziedāt no rītiem korāļus. 1895. gadā Akuraters kopā ar brāli Pēteri un vēl diviem kaimiņiem izveidojuši vīru kvartetu un aizbraukuši piedalīties 5. Vispārējos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkos. Kvartetā Akuraters spēlējis vijoli un dziedājis otro tenoru. No mūzikas instrumentiem Akuraters ir pratis spēlēt arī cītaru. Diemžēl dzejnieka cītara līdz mūsdienām nav saglabājusies, bet vijole gan. Tā ir Akuratera kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Akuratera vijole ir itāļu meistara Karlo Tononi (Carlo Tononi (1675–1730)) gatavoto vijoļu atdarinājums.

Šogad pēc restaurācijas to ir iespējams atkal spēlēt.

To 10. decembra pasākumā Akuratera muzejā ieskandinās viens no izcilākajiem mūsu vijolniekiem – Raimonds Ozols.

Raimonds Ozols ir studējis Latvijas Mūzikas akadēmijā no 1988. līdz 1993. gadam, iegūstot bakalaura grādu, un no 2004. līdz 2006. gadam, iegūstot maģistra grādu vijoles specialitātē.

Savu profesionālo darbību Raimonds Ozols uzsāka Latvijas Nacionālās operas orķestrī, kur spēlēja  no 1985. līdz 1992. gadam – no tutti vijolnieka  kļūstot par koncertmeistaru. 1992. gadā Raimonds Ozols kļuva par tutti vijolnieku Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, bet kopš 1995. gada līdz šim brīdim ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmo vijoļu grupas koncertmeistars.

Pasākumā Raimonda Ozola vijoļspēli pie klavierēm pavadīs Andžejs Rancevičs. Koncertā gan uz Akuratera vijoles, gan uz vijolnieka paša instrumenta tiks atskaņoti latviešu komponistu darbi.

Par Jāņa Akuratera vijoli un vijoļbūvi stāstīs restaurators un vijoļmeistars Ingars Rancevičs. Ar vijoļu restaurāciju viņš nodarbojas kopš 1996. gada.

Kopš 2007. gada viņš arī pats izgatavo mūzikas instrumentus. Līdz šim viņš ir uzbūvējis divdesmit piecas vijoles, vienu altu un vienu čellu un izgudrojis jaunu mūzikas instrumentu – ronda.

Pasākumu vadīs Jāņa Akuratera muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa. Un tajā izskanēs arī fragmenti no Jāņa Akuratera darbiem, kuros izcelta vijoļspēles burvība, kā, piemēram, stāsts "Vijolnieks un velns" un dzejolis "Andanta cantabile": "Kā smarša vijoles skaņas plūst, / Tās skūpsta, aijā un glāsta. / Tās it kā pa nakti šurpu nāk, / Par mīlu, par ilgām tās stāsta."