Andreja Upīša muzejā notiks tikšanās ar dzejnieku Valdi Atālu

Valdis Atāls (1950) vislielāko atpazīstamību ieguvis kā mūziķis, viņa komponētās un iedziedātās dziesmas ierakstītas septiņos albumos. Taču viņa intereses neapstājas tikai mūzikā. Pirmo dzejoli uzrakstījis četrpadsmit gadu vecumā, tas vēlāk publicēts žurnālā "Karogs".
Grāmatā "Pavedēja rokasgrāmata" (1996, ar autora ilustrācijām) apkopota dzeja, domugraudi un atziņas. Iznākuši arī krājumi "Domas, iedomas, tēli, lirika" (1998) un "Domas un tēli" (2001). Valdis Atāls sakārtojis un ilustrējis Egila Bāra pēcnāves dzejoļu krājumu "Nulles vienkāršošana" (2001). Kā gleznotājs piedalījies grupu un privātajās izstādēs, restaurējis Cēsu Sv. Jāņa un Ķempju baznīcu, Jērcēnu un Ēveles muižu u.c, radījis vairāk nekā 40 mākslinieciskas formas kamīnu, aizrāvies ar interjeru dizainu un mozaīku veidošanu.

2018. gada nogalē apgādā "Dienas Grāmata" publicētas divas jaunas Valda Atāla grāmatas. "Uz domu stāvās kraujas" ir dažādu laiku dzejas un atziņu izlase, kas atklāj savu vēstījumu trāpīgos novērojumos un pārdomātu, precīzu simbolu un tēlu valodā. Savukārt dokumentālajā grāmatā "Elles debesis" V. Atāls aprakstījis smagāko savas dzīves periodu – 1978. gadā padomju varas piespriesto ieslodzījumu stingrā režīma labošanas darbu kolonijā Tālajos Ziemeļos. Tas ir personisks, tiešs un nesaudzīgs vēstījums, kas kārtu pa kārtai atsedz četrdesmit gadu senus notikumus, meklējot ceļu uz atbrīvošanu. "Valda Atāla – viņš līdz šim vairāk pazīstams kā no čekas daudz cietis dziesminieks, erotisku dzejolīšu un aforismu autors – dokumentālais dzīvesstāsts ir negaidīti aizraujošs stāstniecības paraugs," recenzijā atzinusi rakstniece Inga Žolude.