Izcilais latviešu bērnu ārsts Jēkabs Nīmanis (1892-1979) par savu dzīves vadmotīvu izvēlējies seno romiešu saukli Carpe diem! – "Satver dienu!". Ierosmi grāmatai savulaik sniedzis ārsta atraitnes Skaidrītes Nīmanes vairāk nekā 275 priekšmetu, dokumentu, fotogrāfiju, mākslas darbu un citu lietu dāvinājums Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, kur 16. maijā plkst. 16.00 norisināsies grāmatas atvēršana. Grāmatas autore ir antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere.

Mūsu valsts izveides liecinieka un līdzdalībnieka, kaislīga bezkompromisa cīnītāja par Latvijas valsts jaunās paaudzes veselību un dzīvību, bērnu ārsta Jēkaba Nīmaņa dzīves rīts ausa vēl 19. gadsimta 90. gados, kad viņš mācījās un studēja cariskās Krievijas laikā, izbaudīja Pirmā pasaules kara baiso ikdienu, viņa mūža diena iemiesoja vai visu mūsu valsts jauncelsmi. Ārsta dienu piepildīja gādība un rūpes par tās pašu neaizsargātāko iedzīvotāju daļu bērniem. Desmit gadus viņš bija Rīgas James Armitstead bērnu slimnīcas galvenais ārsts, uzņēmās un līdz pat viņu nāvei pildīja lielo dzejnieku Raiņa un Aspazijas veselības sarga lomu. Jēkabs Nīmanis stāvēja klāt valsts bāreņu apgādes sistēmas izveidei, tādējādi ietekmējot tā laika valsts veselības sistēmas un likumdošanas veidošanos.

1935. gadā J. Nīmanis atklāja savu privātklīniku bērniem, kurai diemžēl bija visai īss mūžs, sekojošās laikmeta maiņās tā tika nacionalizēta. Pēc otrās padomju okupācijas pats ārsts devās garās "austrumu akadēmijas studijās". Padomju vara neatzina ārsta doktora diplomu un anulēja viņa ievēlētās bērnu slimību katedras vadītāja tiesības. Taču leģendārā bērnu ārsta slava nekur nezuda. Taisnība akadēmiķim Jānim Stradiņam, ka par Nīmani sabiedriskās aprindās līdz šim runāts nepiedodami maz. Lai šo leģendāro personību atcerētos arī jaunākās paaudzes, nāk klajā gramata, kas atsedz veselu laikmetu ne tikai ārsta mūžā, bet arī mūsu valsts dzīvē.

Grāmatas autore Rita Grāvere ir antropoloģe, vēstures doktore, kuras zinātnisko interešu lokā ir baltu, Baltijas somu, slāvu etniskās vēstures jautājumi. Sarakstījusi monogrāfijas par latviešu etnisko odontoloģiju (1987) un profesoru Jēkabu Prīmani (2017). Kopš 2000. gadu sākuma pēta Latvijas antropoloģijas  vēsturi un problēmas, kas saistītas ar reģionālo vēsturi un latviešu populāciju ārpus Latvijas. Strādājot Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, pievērsusies pediatrijas vēsturei, īpaši  bērnu ārsta Jēkaba Nīmaņa plašajam dokumentālajam arhīvam.

Share