"Neputns" izdevis Montas Kromas dzejas izlasi "Trotuārs"

Monta Kroma ir viena no spilgtākajām un novatoriskākajām latviešu modernisma dzejas pārstāvēm, taču viņas daiļrade līdz šim pētīta visai maz. Dzejnieces simtgadei veltītie pasākumi un izdevumi, tostarp jauniznākusī izlase, aktualizē viņas lomu 20. gadsimta 70. gadu lirikas telpā un visā latviešu dzejas vēsturē.

"Dzejnieces radošais mantojums, datējams no pirmās grāmatas 1947. gadā līdz pēdējiem dzejoļiem 1993. gadā, apvieno divus estētiski un tipoloģiski pretrunīgus daiļrades periodus – socreālisma un modernisma. Dzejnieks Māris Čaklais raksturojis šo vienas radošas personības attīstības ceļu kā "pārlūšanu divās dzīvēs", savukārt pati Kroma savu apzināto atteikšanos no agrākajiem rakstības principiem vispilnīgāk apliecina hrestomātiskajā krājumā "Lūpas. Tu. Lūpas. Es" (1970): "Es esmu pārmainījusies, visa"," grāmatas priekšvārdā raksta Agija Ābiķe-Kondrāte.

Izlasē "Trotuārs" apkopoti Montas Kromas modernistiskā posma dzejoļi, sākot no poēmas "Tālo apvāršņu zemē" (1959) fragmenta un beidzot ar mūža pēdējā posmā tapušajiem darbiem, ietverot gan raksturīgākos dzejoļus no deviņiem krājumiem, gan krājumos nepublicētus dzejoļus, kuros dominē dinamiski pilsētas motīvi, intīma jūtu atklāsme, jutekliskums un grafiska izteiksme. Tālaika literārās vides bieži nepieņemti vai pārprasti, šie dzejoļi ir pārdzīvojuši savu laiku un mūsdienās ļauj runāt par Kromu kā novatorisku un fascinējošu dzejnieci, kuras mantojums pelnījis dziļāku izpēti gan modernisma, gan urbānās dzejas, gan femīnās rakstības kontekstā.

"Kromas urbānismā sociālistiskās ainavas šķietami bezpersoniskās, industriālās reālijas (mikrorajonu masīvi, trotuārs, betons, autobusi, tuneļi, vitrīnas, neons) tiek atdzīvinātas un cilvēciskotas, uzburot kustīgu, pulsējoši mirguļojošu, plastiski mainīgu daudzdimensiju pilsētu," raksta Agija Ābiķe-Kondrāte, norādot, ka Kromas dzejai “nozīmīgie atslēgvārdi “pilsēta”, “kustība”, “skaņa”, “ķermenis” nereti šķiet pretrunā citu 20. gadsimta 60.–70. gadu dzejnieču daiļradei, kurā ar sievieti saistīti tādi jēdzieni kā “daba”, “klusums”, “māja” un “gars”.”

Kopš krājuma "Lūpas. Tu. Lūpas. Es" Kromas grāmatu māksliniece bijusi viņas ilggadējā līdzgaitniece Helēna Heinrihsone, kura dzejnieci arī vairākkārt portretējusi. Arī uz jaunās dzejas izlases vāka redzams Heinrihsones gleznotais portrets "Dzejniece Monta Kroma" (1974), kura tonalitātē atspīd "kromiskā savdabība". Grāmatu noslēgumā vizuāli papildina arī fotogrāfiju pielikums.

Monta Kroma (dz. Apse, 1919–1994) dzimusi Jelgavā, drēbnieka ģimenē. Pēc tēva nāves kopā ar māti pārcēlusies uz Rīgu; pēc mātes nāves 1935. gadā nonākusi audžuģimenē, kuras iespaidā iesaistījusies Komunistiskās partijas pagrīdes darbībā. Beigusi Rīgas 2. ģimnāziju (1938), mācījusies žurnālistu kursos Maskavā (1944–1945), Latvijas PSR divgadīgajā partijas skolā (1950–1952), studējusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā (1959–1963) un M. Gorkija Augstākajos literārajos kursos Maskavā (1963). Strādājusi laikrakstā "Cīņa" (1945–1950), žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" (1952–1953), žurnālā "Draugs" (1962–1968) un izdevniecībā "Liesma" (1968–1974). 1947. gadā uzņemta Latvijas PSR Rakstnieku savienībā.

Nozīmīgākie dzejas izdevumi: poēma “Tālo apvāršņu zemē” (1959), krājumi “Tuvplānā” (1966), “Lūpas. Tu. Lūpas. Es” (1970), “Skaņas nospiedums” (1975), “Stāvā jūrā” (1982), “Monta” (1985), “Citi veidi” (1988), “Jānis” (sarakstīts 1988–1990, izdots 2001), izlases “Refrēni” (1979) un “Esmu” (1989). Montas Kromas dzeja tulkota un izdota izlasēs un antoloģijās aptuveni 20 pasaules valodās. Ieguvusi Dzejas dienu balvu par izlasi "Refrēni” (1979) un Raiņa prēmiju (1985).