Mūžībā devusies literatūras un teātra zinātniece, teātra kritiķe Silvija Radzobe

Silvija Radzobe (1950-2020) bija viena no pazīstamākajām latviešu teātra kritiķēm, teātra zinātniece un vēsturniece, rakstniece, Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājlocekle un Latvijas Universitātes profesore.

Augstāko izglītību ieguvusi Latvijas Valsts Universitātē, kur izveidoja teātra studiju novirzienu – tajā profesores vadībā mācījušies daudzi šībrīža vadošie teātra kritiķi Latvijā.

Publikācijas kopš 1973. gada. Publicējusi daudz recenziju par teātra izrādēm, kā arī pētījumus par Latvijas teātra vēsturi un mūsdienu teātra procesiem. Sastādījusi almanahu "Teātris un dzīve" (1983-1992).

Pētījusi Aleksandra Čaka daiļradi, sarakstījusi apceri "Brošūra par manu naidu" (1990) un pētījumu ""Kosmopolītu" lieta un Aleksandrs Čaks" (2017, A. Čaka balva). Starp Silvijas Radzobes nozīmīgākajiem sastādītajiem darbiem ir monogrāfijas "20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā" (2002), "Teātra režija Baltijā" (2006), "Teātra režija pasaulē" (2009), "Latvijas jaunā režija" (2015), "100 izcili Latvijas aktieri" (2019) un citas.

Saņēmusi Baltijas Asamblejas balvu par kolektīvā pētījuma "Teātra režija Baltijā" vadīšanu (2007). 2020. gadā saņēma Normunda Naumaņa Gada balvu kritikā.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Silvijas Radzobes ģimenei, draugiem un talanta cienītājiem.