Mazā Latvija Vācijā

Katrā ziņā Greifsvaldes universitāte bija viena no labākajiem Humanitāro zinātņu fakultātes piedāvājumiem ERASMUS programmā (2012. gadā aktuālas bija arī Minstere un Mainca). Uz Greifsvaldi dodas mācīties ne tikai latvieši, bet arī jaunieši no Hamburgas, Berlīnes, pat no dienvidu Vācijas (piemēram, no Frankfurtes un Minhenes). Protams, svarīgi, ka dzīvošanai kopmītnēs ir samērā lēta, studiju maksa zema, bet infrastruktūra ērta - Greifsvalde nav liela un bez liekas piepūles to var kājām apstaigāt no viena gala līdz otram. Greifsvaldē ir arī viena no retajām universitātēm, kas piedāvā jaunas, oriģinālas metodes Baltistikas studijās. Vairāki pasniedzēji samērā brīvi runā latviešu valodā un ir ieinteresēti strādāt ar latviešu un lietuviešu studentiem. Tomēr Baltistikas institūtā lielākoties darbojas vācieši, kuriem interese ir radusies, iepazīstot Latviju un Lietuvu, iemīlot Rīgu un Vecrīgu. Nostrādā arī ziņkārība – kas ir latviešu valoda, cik tā ir sarežģīta utt. Ciešās vēsturiskās saiknes latviešus ar vāciešiem vieno kultūras un literatūras interesēs, bet no apmaiņas studijām, kas pavadītas Latvijā, vācieši saglabā arī siltas atmiņas par vietējiem krogiem - Alu, Ļeņingradu un NabaKlab. Baltistikas programma piedāvā regulārus un pamatīgus kursus gan latviešu, gan lietuviešu valodā. Bet visticamāk tie nebūs priekšmeti, par kuriem interesētos Baltistikas studenti Latvijā. Man bija interesanti iepazīties ar vāciešu versiju par salīdzinošo literatūrzinātnes pētniecības metodi – pretstatot lietuviešu, krievu, somu un latviešu darbus, izprotot kultūrvēsturisko un literāro kontekstu gan Baltijas valstīs, gan Eiropā kopumā. Bija iespēja izvēlēties arī dažādus kursus par Baltijas literatūru no aizsākumiem līdz mūsdienām, par Baltu valodu vēsturi, kā arī atsevišķi, piemēram, par Lietuvas literatūru un tās vēsturi 19. gadsimtā. Baltistikas institūts piesaista pasniedzējus no Lietuvas un Latvijas. Piemēram, šobrīd te strādā ģermānistikas absolvente no Latvijas – Aiga Šemeta. Viņa ir pavisam jauna studente, kura, piedaloties Baltistikas studentu rīkotos pasākumos, neatlaidīgi, bet smalkjūtīgi runā ar vāciešiem latviešu valodā. No Lietuvas atbraucis pasniedzējs Artūras Judžentis, kura kursus ir patīkami klausīties viņa labskanīgās, korektās un vienkāršās vācu valodas dēļ. Diemžēl ir jāatzīst, ka studēt vācu valodā nav nemaz tik viegli, kā tas dažbrīd liktos. Ir arī grūti saprast docentu lietoto vācu valodu, ir grūti iesaistīties semināru diskusijās, kā arī visbeidzot – izpildīt noteiktās prasības kredītpunktu ieguvei, izvēloties no trim iespējām: Prüfung, Klausur und Hausarbeit. Par pēdējo var iegūt visvairāk kredītpunktus, un tas ir referāts desmit līdz divdesmit lappušu garumā. Toties tas ir arī gandrīz vienīgais, kas studentiem ir jāveic kredītpunktu ieguvei. Latviešu filologam grūti iedomāties, bet diemžēl Baltistikas institūta bibliotēka atvēl tikai trīs vai četrus plauktus latviešu literatūrai (klasiķi – Blaumanis, Rainis, Laicēns, Sudrabkalns un Lācis), ir dažas grāmatas arī par vēsturi, tāpat enciklopēdijas un vārdnīcas. Mani priecēja, ka ieraudzīju grāmatu plauktos lērumu Karoga numuru. Tomēr galvenā universitātes bibliotēka piedāvā daudz plašāku grāmatu klāstu, ietverot latviešu senāko (19. gadsimts) un jaunāko literatūru (21. gadsimts). Nemaz nepārspīlējot, tur ir gandrīz viss, kas atrodas mūsu Humanitāro zinātņu fakultātes bibliotēkā. Protams, Greifsvaldē nevar dabūt pirmos žurnālu un laikrakstu numurus, bet bibliotēkas darbinieki rūpējas, lai laikraksti tiktu iegadāti attiecīgi divos līdz trijos mēnešos no iznākšanas laika Latvijā. Bibliotēka ir plaša – tajā ir ļauts atrast telpu tējas malkošanai un pusdienām. Ir pieejamas arī atsevišķas kabīnes izīrēšanai nedēļas nogalēs – un nekā divdomīga! Tās ir atsevišķas telpas, kuras var bez maksas (!) izmantot kursu, bakalauru darbu rakstīšanai mierā un klusumā. Priecē, ka viena bibliotēka sadarbojas ar citām visā valstī – ir iespējams pasūtīt jebkuras kārotas grāmatas. Baltistikas institūtā ir īpašas pagraba telpas, kurās ik nedēļu notiek studentu rīkoti pasākumi (dejas, dzimšanas dienu svinības, nacionālo svētku atzīmēšana). Piemēram, novembrī Latvijas dzimšanas dienā notika Danču vakars, kurā vācu izcelsmes studenti mācīja dejas latviešu studentiem! Ziemassvētkos bija uzaicināts vietējais koris, kas izpildīja svētku dziesmas latviešu valodā, aizkustinot un svinīgi pacilājot klausītājus. Brīžiem šajā sarīkojumu un atpūtas telpā piemeklējusi nostalģija, domājot par 20. gs. pirmās puses trimdas latviešu nometnēm un viņu patriotisko darbību vēl šobaltdien. Tiek rīkotas tikšanās ar lietuviešu un latviešu literatūras un kultūras darbiniekiem, kā arī ar politiķiem un vēsturniekiem. Piemēram, Inga Ābele un tulkotājs Matiass Knolls te ciemojās 2011. gada maijā, kad klausītāji tika iepazīstināti ar slaveno lugu Tumšie brieži (vācu valodā – Die dunklen Hirsche). Greifsvalde arī ar dažādiem kultūras pasākumiem. Piemēram, studentiem, ziedojot tikai vienu eiro, īpašos vakaros ir iespēja iepazīties ar Polijas, Somijas un Igaunijas ražojuma filmām. Piedāvājumā ir arī plaša konceru programma, balets, teātra izrādes, kas tāpat neprasa neko daudz no studenta maciņa. Ļoti interesanti ir dažādu tekstu – prozas un lugu – priekšlasījumi kultūras kafejnīcās, bāros un citās iestādēs, kuros algoti aktieri atveido sižetu ar blakusefektiem (mūziku, rekvizītiem, tērpu maiņu). Mēdz gadīties, ka aktieris ir iemācījies atsevišķus tekstus no galvas un, piesaistot klausītāju uzmanību, pārliecinoši un augstā kvalitātē novada izrādi jeb priekšlasījumu divu un trīs stundu garumā. Mans laiks Greifsvaldē tuvojas noslēgumam, un es ticu, ka ir vēl daudzi citi studenti, kuri vēlētos piedzīvot to pašu. Ja ir iespēja piedalīties ERASMUS programmā, es to siltu ieteiktu. Tā ir iespēja apgūt jaunas pētījumu metodes, iegūt jaunus draugus no Eiropas un visas pasaules (piem. Kanādas, Ķīnas un Austrālijas), kā arī pieredzēt vairāk un paplašināt nākotnes darba iespējas (tas ir labs ieraksts CV!). Esat laipni aicināti doties uz Greifsvaldi!