Akadēmiskais centrs
Pasākuma norise - 2013. gada 26. janvārī
Programma:
14:30 Reģistrēšanās
15:00–17:00 Elektroniskā mācību līdzekļa "Līdzīgais un atšķirīgais mākslā, mūzikā un literatūrā" prezentācija.
17:00 J. M. R. Lenca grāmatas "Piezīmes par teātri. Aumeistars jeb Mājaudzināšanas priekšrocības" atvēršana.
Grāmata izdota projekta "J. M. R. Lencam – 260" ietvaros.
Projekta koordinatore: Kristīne Šulce.
Projekta sagatavošanā piedalījušies: Gētes institūts Rīga, Latvijas Gētes biedrība, Vidzemes Augstskola, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Cesvaines novada dome un Cesvaines Mākslinieku biedrība. Sastādītāja: Beata Paškevica. No vācu valodas tulkojuši: Beata Paškevica un Valdis Bisenieks. Zinātniskie redaktori un komentāru autori: Gundega Grīnuma un Jānis Zālītis.
2011. gads Cesvainē iezīmēts ar Jākoba Mihaela Reinholda Lenca (1751–1792) vārdu. Pirms 260 gadiem Cesvainē 23. janvārī dzimis un bērnību (1751–1758) pavadījis izcilais vācu dzejnieks, apgaismotājs
un dramaturgs, viens no „Vētras un dziņu” kustības teorētiķiem, vācu dzejnieka J. V. Gētes laikabiedrs un draugs. Lenca tēvs Kristiāns Dāvids Lencs, vēlākais Vidzemes ģenerālsuperintendants, kādā vēstulē raksta: „Viņam ir pieci gadi, bet viņš jau diezgan labi lasa, skubina pats sevi, viņam ir laba izpratne par pestīšanas
pamatpatiesībām, viņš ir curieux izjautātājs un ir labi iegaumējis Lutera katehismu. Īsumā – viņš ir no labajiem bērniem un apveltīts ar smalku dvēseli.” Lenca apdāvinātā smalkā dvēsele radījusi dzejnieku Lencu, kura slava neapšaubāmi no Vidzemes pasaulē ir aizgājusi vistālāk. Viņa darbi vēl šobrīd atrodami daudzu Eiropas grāmatveikalu plauktos. Bez Lenca darbu analīzes XVIII gadsimta beigu posma jeb tā saucamā „Vētru un dziņu” laikmeta pilnīga aina nav iedomājama. Cesvaines Mākslinieku biedrība, Latvijas Gētes biedrība, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Vidzemes Augstskola, atzīmējot Lenca 260. dzimšanas dienu Cesvainē, vēlas parādīt kultūrvēsturiskā mantojuma unikalitāti un viņa darbu
nozīmību ne tikai Vidzemes un Baltijas, bet arī Eiropas kultūras norisēs. Iedvesmojoties no R. Lenca gara brīvības, tapuši daudzi literāri darbi un iestudējumi, filmas, kameroperas. XX gadsimtā Lenca darbus skatuvei radoši pārstrādājuši Bertolts Brehts un Heiners Millers. Lenca likteni savā daiļradē izmatojuši komponisti Ariberts Reimans, B.Aloizs Cimmermanis u.c. „Sicīliešu vakarēdiena” (1782) sižetu savai operai izmantojis Džuzepe Verdi. Lenca dramaturģiju augstu vērtējis Frīdrihs Šillers, un, domājams, tā tieši ietekmējusi atsevišķu epizožu izveidi viņa lugās „Mīla un viltus” un „Laupītāji”. 1835. gadā Georgs Bīhners radījis literāro portretējumu „Lencs”– vienu no slavenākajiem tekstiem vācu literatūrā. Vairāki Vācijas teātri iestudējuši Lenca lugas „Zaldāti”, „Jaunais Menoza”, Tartu Vanemuines teātrī XX gs. 80. gados izrādīts „Aumeistars”. Lencs bijis arī latviešu dzejnieku Jāņa Poruka un Līgotņu Jēkaba literārās darbības iedvesmotājs un centrālais tēls. Cesvaines Mākslinieku biedrība līdzās dēla – J. M. R. Lenca atcerei vēlas pārdomāt arī tēva Kristiāna Dāvida Lenca darbības nozīmību Vidzemē un Latvijā. Tēvs savas dzīves laikā veidojis pārsteidzošu karjeru, kļūstot par Vidzemes ģenerālsuperintendantu ar sēdekli Rīgā.
(Dr. Phil. Beata Paškevica, Vidzemes Augstskolas docente, Latvijas Gētes biedrības biedre) www.kasnotiek.lv
2011. gads Cesvainē iezīmēts ar Jākoba Mihaela Reinholda Lenca (1751–1792) vārdu. Pirms 260 gadiem Cesvainē 23. janvārī dzimis un bērnību (1751–1758) pavadījis izcilais vācu dzejnieks, apgaismotājs
un dramaturgs, viens no „Vētras un dziņu” kustības teorētiķiem, vācu dzejnieka J. V. Gētes laikabiedrs un draugs. Lenca tēvs Kristiāns Dāvids Lencs, vēlākais Vidzemes ģenerālsuperintendants, kādā vēstulē raksta: „Viņam ir pieci gadi, bet viņš jau diezgan labi lasa, skubina pats sevi, viņam ir laba izpratne par pestīšanas
pamatpatiesībām, viņš ir curieux izjautātājs un ir labi iegaumējis Lutera katehismu. Īsumā – viņš ir no labajiem bērniem un apveltīts ar smalku dvēseli.” Lenca apdāvinātā smalkā dvēsele radījusi dzejnieku Lencu, kura slava neapšaubāmi no Vidzemes pasaulē ir aizgājusi vistālāk. Viņa darbi vēl šobrīd atrodami daudzu Eiropas grāmatveikalu plauktos. Bez Lenca darbu analīzes XVIII gadsimta beigu posma jeb tā saucamā „Vētru un dziņu” laikmeta pilnīga aina nav iedomājama. Cesvaines Mākslinieku biedrība, Latvijas Gētes biedrība, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Vidzemes Augstskola, atzīmējot Lenca 260. dzimšanas dienu Cesvainē, vēlas parādīt kultūrvēsturiskā mantojuma unikalitāti un viņa darbu
nozīmību ne tikai Vidzemes un Baltijas, bet arī Eiropas kultūras norisēs. Iedvesmojoties no R. Lenca gara brīvības, tapuši daudzi literāri darbi un iestudējumi, filmas, kameroperas. XX gadsimtā Lenca darbus skatuvei radoši pārstrādājuši Bertolts Brehts un Heiners Millers. Lenca likteni savā daiļradē izmatojuši komponisti Ariberts Reimans, B.Aloizs Cimmermanis u.c. „Sicīliešu vakarēdiena” (1782) sižetu savai operai izmantojis Džuzepe Verdi. Lenca dramaturģiju augstu vērtējis Frīdrihs Šillers, un, domājams, tā tieši ietekmējusi atsevišķu epizožu izveidi viņa lugās „Mīla un viltus” un „Laupītāji”. 1835. gadā Georgs Bīhners radījis literāro portretējumu „Lencs”– vienu no slavenākajiem tekstiem vācu literatūrā. Vairāki Vācijas teātri iestudējuši Lenca lugas „Zaldāti”, „Jaunais Menoza”, Tartu Vanemuines teātrī XX gs. 80. gados izrādīts „Aumeistars”. Lencs bijis arī latviešu dzejnieku Jāņa Poruka un Līgotņu Jēkaba literārās darbības iedvesmotājs un centrālais tēls. Cesvaines Mākslinieku biedrība līdzās dēla – J. M. R. Lenca atcerei vēlas pārdomāt arī tēva Kristiāna Dāvida Lenca darbības nozīmību Vidzemē un Latvijā. Tēvs savas dzīves laikā veidojis pārsteidzošu karjeru, kļūstot par Vidzemes ģenerālsuperintendantu ar sēdekli Rīgā.
(Dr. Phil. Beata Paškevica, Vidzemes Augstskolas docente, Latvijas Gētes biedrības biedre) www.kasnotiek.lv