Plastilīna poētika. Vītauts V. Landsberģis „Zirga Dominika mīlestība. Ābolu pasakas”

Ebreju rakstnieks Īzaks Baševiss Zingers, skaidrojot, kāpēc rakstīt bērniem, ir kategorisks: „(..) bērni lasa grāmatas, nevis to apskatus. Viņiem ir pilnīgi vienalga, ko saka kritika.”ⁱ Šajā brīdī kritiķis, aptverot sava stāvokļa mazvērtību bērna priekšā, varētu pārtraukt dalību arī bērnam domātas grāmatas vērtēšanā, ja vien nekas neliecinātu, ka rakstnieka veltījums bērniem risina dialogu arī ar pieaugušo. Lietuviešu bērnu grāmatu autora, kā arī teātra un kino režisora Vītauta V. Landsberģa (Vytautas V. Landsbergis, 1962) „Ābolu pasakas” (Obuolių pasakos, 1999) un „Zirga Dominika mīlestība” (Arklio Dominyko meilė, 2004) ir apvienoti vienā sējumā Jāņa Elsberga atdzejojumā. Latviešu lasītāji autora darbu iepazina jau 2008. gadā, iznākot „Sliņķu pasakām”. V. V. Landsberģis lietuviešu kultūrā ir visaugstāk novērtētais bērnu grāmatu autors. Arī „Zirga Dominika mīlestība” 2004. gadā tika atzīta par labāko bērnu un pusaudžu grāmatu, kam sekoja tās pārradīšana muzikālā apdarē, 2005. gadā iznākot CD formātā. Pasakām par zirgu Dominiku autors rakstīja operas libretu, gūstot popularitāti Lietuvā. 2006. gadā „Zirga Dominika mīlestība” tika iekļauta arī starptautiskajā IBBYii Goda sarakstā. Apjoztas ar laika un kultūras slāni V. V. Landsberģa pasakas ienāk arī latviešu bērnistabās. Vispirms pasaku lasītāju vienaldzīgu neatstās „Zirga Dominika mīlestības” vizuālais noformējums – mākslinieces Ilzes Abikas plastilīna oriģinālilustrāciju attēli, kuros plastiski un reljefi atspoguļoti pasaku varoņi un viņu apdzīvotās ainavas. Tādējādi varoņu pasaule tiek tuvināta kinestētisko sajūtu uztverei un vienlaikus to netveramībai. Iespējams, kāds pirmskolas izglītības iestādes pedagogs ilustrācijās varētu uztaustīt auglīgu ideju metodikas materiālam. Tāpat kā plastilīns plaukstu siltumā zaudē stingrību un formas noteiktību, katrs ārējais impulss izraisa pasaku varoņa mainīgumu un arī vēstītāja domas spēju transformēties citā līmenī, plūst asociācijās un pārvarēt kultūras kodu virknes. Kā roku siltums loka plastilīnu, kā Dievs no māla mīca zemi, tā arī mīlestība un draudzība loka gan Dominika, gan ābola Antana un Petra dzīvi. Plastilīna raupjums paralēli tekstam vēstī par varoņu smagnējību, piemēram, par Dominika lielo un pasauli aptverošo mīlestību pret smalko un kaprīzo vietsēdi rudzupuķi, tādējādi izraisot spriedzi starp šķietami nesavienojamiem pretstatiem, kā arī asociatīvi saistoties ar Antuāna de Sent Ekziperī „Mazo princi”, kurā lasītājs atcerēsies smeldzīgo Mazā prinča satikšanos ar puķi starpplanētu ceļojumā. Tomēr „Zirga Dominika mīlestībā” ceļojums notiek, pārvarot ne vien sauszemes, bet arī ūdens stihiju Eiropas un Āfrikas robežās. Āfrika ir tālā zeme, kurā zirgs Dominiks dodas garīgu iemeslu dēļ – sūtīt rudzupuķes sveicienu. Vienlaikus ceļš no Lietuvas uz Āfriku ietver iniciāciju, kurā Dominiks pārvar briesmas un gūst draugus. „Zirga Dominika mīlestība” un „Ābolu pasakas” žanriski apzīmējami kā absurda poētikā sarakstīti pasaku cikli. Konsekvents apziņas plūsmas kā gandrīz nemākslotas metodes izmantojums, radot literāru baudu, attaisno neveiklības, kuru varbūtība irdenāka teksta brīdī būtu kritiski aplūkojama. Katra pasaka kā lielāka ciklu aptveroša sižeta vienība ir patstāvīga. Vēstītāja apziņa ietiecas galveno varoņu dzīvē, brīžam izplūzdama ārpus galvenā atspoguļojamā objekta. Tiklīdz pasaku vēstītājs jūt, ka pārāk aizraujas ar blakus parādību aprakstīšanu, tas aprauj vēstījumu par epizodiskām figūrām, atsvešinoties no tām un meklējot tiešu saziņu ar lasītāju: „Bet ko nu mēs te tagad aizrunājāmies par visādām, atvainojiet, vistām?! Labāk turpināsim stāstu par savvaļas zirgu Dominiku, bet par mājas lopiem un putniem pastāstīsim citreiz... Teiksim, parīt...” (9. lpp.) Tādējādi vēstītājs saasina lasītāja (un mazā klausītāja) uzmanību un rosina saglabāt drošības izjūtu par to, ka ļaunums pasaku pasaulē nav iespējams. Tekstā brīžam pavīd arī ironiskas, pamācošas un atjautīgas zemsvītras piezīmes, kas sakausē tekstu, kuru uzlūkot ir interesanti arī pieaugušam cilvēkbērnam. Gan „Zirga Dominika mīlestībā”, gan „Ābolu pasakās”, realizējoties iniciācijas izpausmēm, tiek ievītas arī smalkas tautas pasaku formulas. Tuvinoties meļu, apmuļķošanas pasakām, kā arī dzīvnieku pasakām raksturīgajam medīšanas motīvam, piemēram, Dominiks kā jokdaris un stāstnieks pieviļ krokodilus, savukārt kā padomdevējs balto lāceni pārvērš par draugu. Līdztekus dinamiskajiem notikumiem, ievijas kultūras kodi, piemēram, lapsas Ksenofobijas lidojums no zvirbuļu spalvām darinātu spārnu vēdās līdzinās Ikara kritienam, savukārt zirga Dominika skrējiens pakaļ vējam, kurš nes rudzupuķes sēklu, asociatīvi iezīmē Pegaza klātbūtni. Kultūras zīmes pavīd arī, uznirstot no pārlaicīgas telpas Vītautam Dižajam, kas varētu būt arī spēle ar pasakas autora vārdu un vienlaikus arī atcere postmodernisma ieviestajam „autora nāves” jēdzienam. Krāšņa humora izjūtas klātbūtnē mazais lasītājs ieraudzīs arī krokodilu Marku Aurēliju un gepardu Žerāru Gepardjē. Vēsturisko faktu stilizācija atklājas arī asprātīgajā Žalgires kaujas skatījumā: „Vītauta Dižā vismīļāko spēli sauca „Žaļģires kauja”. Šī spēle Lietuvā bija ļoti populāra apmēram 1410. gadā, tolaik to spēlēja gandrīz katrs sevi cienošs lietuvietis.” (232. lpp.) Kaujas noslēgums, kurā laika mērvienības kļūst pamazām nenoteiktas, nozīmē Pasaules Gala tuvību. Rotaļīgi autors pasakās ievij eifēmisko apokalipses brīdi, kurā, uzlūkojot bībelisko pasaules radīšanas aktu, pasaule top nebeidzama, Ādams atkal aizrijas ar Atzīšanas koka ābolu un vienlaikus vainagojas arī „Ābolu pasaku” cikliskā nebeidzamība. Iespējams, ka postapokaliptiskajam cilvēkbērnam tās lasīt nozīmēs ēst maizi. Ja „Ābolu pasakām” piemīt Vecās Derības skarbums un reizēm arī bērna nežēlība, tad „Zirga Dominika mīlestībā” tam paralēli plūst sapņa maigums un lietuviešu mentalitātei raksturīgie kristīgo vērtību meklējumi. Pasakām brīžam iekļaujoties didaktikā, zirgs Dominiks gūst atziņas, kuras balstītas Mateja Evaņģēlijā, piemēram, no viedā nīlzirdzēna Nikodēma: „Nebaidies, ņem – es tev dodu mīļuma stariņu. Ja tu to pavērsīsi pret uzbrucēju – tas vairs neuzbruks, ja uzspīdināsi slimam zvēriņam – tas atveseļosies, ja aizsūtīsi skumstošam draugam – viņš kļūs priecīgāks.” (85. lpp.) Nīlzirdzēna meditatīvā un mīlestības pilnā pasaules uztvere māca bērniem pacietību un lēnprātību, kas ir būtiski steidzīgajā laikmetā. Pasakas caurvij lirisms, kas atspoguļojas gan jautru tautas dziesmu parafrāzēs, gan groteskas izmantojumā, gan ritma elementos, gan metaforās (ābolu iziešana cauri Likteņspiedei, kura nosaka katra ābola metamorfo pārveidošanos vīnā, sulā vai kompostā, vienlaikus saglabājot ābola garīgo saturu – dvēselisko kodolu un atmiņu). Lasītājs ievēros tipoloģisku līdzību ar Hansa Kristiana Andersena pasakām, kurās daba ir cikliska un kurās, fiziskajam veidolam transformējoties, personības kodols netiek zaudēts. Gaišais, bezrūpīgais humors un liriskais pasaules skatījums V. V. Landsberģa pasaku ciklos „Zirga Dominika mīlestība. Ābolu pasakas” eleganti iesniedzas eksistenciālo jautājumu redzeslokā, kā arī vienlaikus lasītāju iesaista spēles un labirinta estētikā. Plastiskajā un mainīgajā laikmetā, ko raksturo sabiedrībā saasinājušies iniciācijas meklējumi un līdz ar to arī postapokaliptiskā izjūta, cilvēkbērni brīnīšanās prieku atradīs gan „Ābolu pasakās”, gan „Zirga Dominika mīlestībā”, kurā savdabīgās, neparastās kombinācijās, tiesa gan, apslēpti tiek apvienoti kristīgie, Antīkās Grieķijas un Romas kultūras un folkloras motīvi. Pasaules Gala brīdī garīgās vērtības iegūst krāsu dzidrumu, vēstītāja balss sasilda pasaku varoņu plastilīna dvēseles, ļaujot tām transformēties. Iespējams, katra stirnas spira sevī nes ābola sēkliņu, kura glābtu cilvēka daudzveidīgās būtības pastāvēšanu, tomēr mūžīgs paliek pieaugušo jautājums par to, kurš fundaments bija pirmais – spira vai sēkla. V. V. Landsberģa grāmata jautājošajiem atbildēs. Tikmēr bērni klusi no malas noraudzīsies, zinot patiesību. i Zingers, I., B. (2004.) Nobela lekcija 1978. gadā. // Satori // www.satori.lv/raksts/180/Izaks_Baseviss_Zingers/Nobela_lekcija_1978_gada ii IBBY – Starptautiskā Jaunatnes grāmatu valde. 2006. gada IBBY Goda sarakstu skatīt: www.ibby.org/index.php