Akadēmiskais centrs
Vakara izskaņā pasaules mūzikas kamerkoncertu Austrumu noskaņās sniegs Harijs Vagrants ar draugiem.
Rāga (no sanskrita – „krāsa”, „melodija”, „skaistums”, „iekrāsošana”) ir indiešu tradicionālās mūzikas forma, kuras virsuzdevums ir konkrētas emocijas vai noskaņojuma (rāsa) vēstīšana klausītājam. Tāpat rāgas nereti ir veltītas noteiktam dienas posmam vai gadalaikam.
22. decembris ir diena pēc medijos un sabiedrībā skaļi, plaši un it bieži ironiski apspriestā pasaules gala – notikuma, kas tieši pauž nāves klātbūtni un neizbēgamību ikvienam bez izņēmuma. Turpat arī gads tuvojas savam galam, - un jauna posma sākumam. Intervālā starp trīs pieturām: „postapokaliptisko” klusumu, gaišo un priekpilno apsolījumu – Ziemassvētkiem un jaunas, labākas dzīves iecerēm jaunajā gadā – dzejnieki aicina uz nesteidzīgu noskaņu vakaru poēzijas un mūzikas zīmē.
Gaiķu Māris – Balkānu savaņģots ceļinieks un dzejnieks, kurš daļu dzīves sākumposma aizvadījis Gaiķos, Kurzemē – netālu no Jaņa Rozentāla dzimtā Saldus. Strādājis gan par sanitāru slimnīcas traumu nodaļā un gidu klosterī, gan baznīcas sargu un korespondentu avīzē. Tāpat vērtējis antikvārus priekšmetus, cepis „Lāču” maizi un lasījis vīnogas Francijā. Līdz šim iznākuši divi Māra dzejas krājumi: „Mugursoma” (2006) un „Gribu ēst” (2011). Sagatavē ir krājums „Asins”.
Harijs Vagrants – dzejnieks un stāstnieks, dziesminieks un rīdzinieks. Harmonijas (Indijā, Afganistānā un Pakistānā izplatītas pārnēsājamas „ērģeles”) – un ne tikai – spēlmanis. Beidzis LU Teoloģijas fakultāti un iemīļojis Tālus un Tuvus Austrumus. Strādā jauniešu sociālajā centrā. Pēdējos gados Harijs piedalījies publiskos un mazāk publiskos dzejas lasījumos, multimediālajā projektā „Hibiskus” ar atraktīviem stāstiem – miniatūrām no ikdienas. Muzicējis Budapeštas, Varšavas un Vīnes ielās, kā arī citviet Eiropā.
Ieeja par ziedojumiem.
Rāga (no sanskrita – „krāsa”, „melodija”, „skaistums”, „iekrāsošana”) ir indiešu tradicionālās mūzikas forma, kuras virsuzdevums ir konkrētas emocijas vai noskaņojuma (rāsa) vēstīšana klausītājam. Tāpat rāgas nereti ir veltītas noteiktam dienas posmam vai gadalaikam.
22. decembris ir diena pēc medijos un sabiedrībā skaļi, plaši un it bieži ironiski apspriestā pasaules gala – notikuma, kas tieši pauž nāves klātbūtni un neizbēgamību ikvienam bez izņēmuma. Turpat arī gads tuvojas savam galam, - un jauna posma sākumam. Intervālā starp trīs pieturām: „postapokaliptisko” klusumu, gaišo un priekpilno apsolījumu – Ziemassvētkiem un jaunas, labākas dzīves iecerēm jaunajā gadā – dzejnieki aicina uz nesteidzīgu noskaņu vakaru poēzijas un mūzikas zīmē.
Gaiķu Māris – Balkānu savaņģots ceļinieks un dzejnieks, kurš daļu dzīves sākumposma aizvadījis Gaiķos, Kurzemē – netālu no Jaņa Rozentāla dzimtā Saldus. Strādājis gan par sanitāru slimnīcas traumu nodaļā un gidu klosterī, gan baznīcas sargu un korespondentu avīzē. Tāpat vērtējis antikvārus priekšmetus, cepis „Lāču” maizi un lasījis vīnogas Francijā. Līdz šim iznākuši divi Māra dzejas krājumi: „Mugursoma” (2006) un „Gribu ēst” (2011). Sagatavē ir krājums „Asins”.
Harijs Vagrants – dzejnieks un stāstnieks, dziesminieks un rīdzinieks. Harmonijas (Indijā, Afganistānā un Pakistānā izplatītas pārnēsājamas „ērģeles”) – un ne tikai – spēlmanis. Beidzis LU Teoloģijas fakultāti un iemīļojis Tālus un Tuvus Austrumus. Strādā jauniešu sociālajā centrā. Pēdējos gados Harijs piedalījies publiskos un mazāk publiskos dzejas lasījumos, multimediālajā projektā „Hibiskus” ar atraktīviem stāstiem – miniatūrām no ikdienas. Muzicējis Budapeštas, Varšavas un Vīnes ielās, kā arī citviet Eiropā.
Ieeja par ziedojumiem.
