+
Dāvana latviešu lasītājam, jo beidzot (gandrīz pēc gadsimta) var iepazīties ar vienu no lielpilsētas romāniem un ar Berlīnes 20. gadu panorāmu modernā formas izteiksmē un stilistiskā ekspresijā – turklāt patiesi vitālā Silvija Brices tulkojumā. Ar valodas palīdzību ir panākts lielisks romāna galvenā varoņa Franca Bīberkopfa dzīves dinamiskā un mainīgā ritma atveidojums. Berlīne un centrālais Aleksandra laukums kļūst lasītājam tuvs, pilsētas pulss ir tikpat nozīmīgs kā galvenā varoņa dzīve, tas ir kā sieviete – vilinošs, izaicinošs, ko var attiecināt arī uz šī romāna valodu, kas patīkami lutina valodas garšas kārpiņas. Ar valodu tiek panākts kinematogrāfiskuma efekts – montāžas, laika un telpas plānu maiņa, romāna atsevišķi notikumi gluži kā kadriem satumstot un izgaismojoties no jauna. Apjomīgs darbs: īpaši fascinē sinonīmu trāpīgums vārdam ‘iet’, kā arī plašs neliterārās valodas slāņu izmantojums (piemēram, vecvārdi “knauzerēties”, “gulgot”, “teijāteris”, “bandāža”, “buldurēt”, “paieskāt”, “iegremžas”, “melkulis” u. c.). Manuprāt, kārtējais Silvijas Brices tulkotais romāns, kas ne tikai ir lielisks valodisks pārdzīvojums lasītājam, bet arī tulkotājam sagādā baudu.
-
Romāns piedzīvojis gan Silvijas Brices tulkojumu, gan viņas pašas redakciju savam tulkojumam – šajā faktā var slēpties gan objektivitātes trūkums, gan S. Brices meistarības apliecinājums. Ļoti pietrūkst tulkotājas komentāru, kas atklātu plusus un mīnusus darba gaitā, avotu izvēli u. tml. jautājumus, jo tomēr vācu literatūrā šis ir analogs Džeimsa Džoisa „Ulisa” fenomenam.