LALIGABA nominācija PROZA: Egīls Venters "Mainīgā intervence"

+

Grāmata ir krietni labāka, nekā liek domāt vāka noformējums un anotācija. Patiesībā arī pirmās nodaļas nesagatavo tam, kāda stilistiska un tematiska daudzveidība valda tālākajā tekstā. Ventera romānā kaut ko sev tīkamu atradīs lasītāji ar visdažādāko gaumi: aizkustinošas atziņas par dzīvi un mīlestību te mijas ar melnu humoru un groteskām situācijām, rotaļīgas kultūratsauces – ar apgarotu dabas un latviešu kormūzikas tēlojumu.

Interesants ir ieskats Talsu kriminālajā vidē un mazpilsētas iedzīvotāju psiholoģijā, kā arī romāna varoņu sadzīviskās, personiskās atmiņās iedzīvinātās 20. gs. II puses reālijas, īpaši – mīlestības pilnie retro automobiļu apraksti.

Venters veido patiešām iespaidīgus apvērsumus starp sākotnējiem priekšstatiem, kādus lasītājam ļauts gūt par romāna varoņiem, un šo varoņu tālākajām darbībām. Šajā ziņā izceļas spilgtie zemessargu un policista tēli. Šis un citi sižeta pavērsieni un pārlēcieni konsekventi dezorientē lasītāju, apjukumam pamazām pāraugot pirmklasīgā, bezsvara stāvoklim līdzīgā dzīves un pasaules absurda izjūtā.

-

Var gadīties, ka Ventera romānu lasīt nav patīkami. Tam ir gan emocionāli, gan estētiski iemesli.

Teksts ir ārkārtīgi kontrastains gan saturiski, gan stilistiski; tas rada juceklīgu un mulsinošu iespaidu. Katru teksta aspektu traucē novērtēt pārējie elementi, cits pēc cita pazibot un pazūdot. Turklāt reizēm šķiet, ka teksts saikni ar lasītāju pavisam „pazaudē”: piemēram, nav skaidrs, kas domāts ar frāzi „nāve ir help” un kāpēc kādam būtu tā jālieto.

Romānā izmantotie klišejiskie zinātniskās fantastikas elementi (zaļi, ļauni citplanētieši, piepeša cilvēku klonēšana 80.-90. gadu Latvijā, mistiskas smadzenes burciņās u.tml.) var atstāt sliktu iespaidu par žanru, kuram jau tā nav veicies ar lasītāju sapratni.

Romānā netrūkst izvērstu fiziskas un psiholoģiskas vardarbības ainu, kas radīs diskomfortu katram lasītājam, kurš nav šajā ziņā pilnībā notrulinājies. Romāna lasīšana nomāc, līdzīgi kā varētu nomākt ilgstoša „Degpunkta” skatīšanās, reklāmas pauzēs pašķirstot „Privāto Dzīvi”; paliek iespaids, ka šajā caurcaurēm netīrajā, nesaprotamajā un bezcerīgajā pasaulē varbūt vēl ir tikai grūti notveramā mīlestība un (runājot Ventera vārdiem) „nāve ir help”.

Plašāka recenzija:

Viņpus varavīksnes