Akadēmiskais centrs
Nu jau 62. numurā apkopoti 12 raksti, kuru autori ir teoloģijas fakultātes mācībspēki, sadarbības partneri no citām – Tartu un Greifsvaldes – augstskolām, kā arī fakultātes doktoranti. Izdevumā publicētie raksti aptver plašu pētniecisko loku, sākot gan ar baznīcas vēsturi, Romas katoļu un pareizticīgo tradīcijām, biblisko teoloģiju, reliģijas socioloģiju, psiholoģiju un, kas varbūt pats būtiskākais, arī reliģijas un politikas tēmas, kas ir ārzemju pētnieku uzmanības centrā. Tāpat jāuzsver, ka izdevums pievērsies arī līdz šim nepētītām vai mazpētītām tēmām, par kurām, pieņemams, masu mediju publikācijās ir dzirdējuši/lasījuši daudzi: Filipa evaņģēlijam, kas ir viens no Nag Hamadi bibliotēkas (Nag Hammadi) rokrakstiem – informatīvi raksti par to eksistenci ir bijuši atrodami gan publicētajos preses izdevumos, gan internetā, piemēram, satori.lv un citur.
Kā jau katrā zinātnisko rakstu krājumā, arī šajā ir raksti, kas uzmanību piesaista vairāk un ir tādi, kas mazāk, tāpēc aplūkosim dažus tiešām uzmanības vērtus pētījumus, kas varētu piesaistīt ne tikai konkrētās specialitātes pārstāvju uzmanību, bet arī ieinteresēt ikvienu lasītāju.
Viens no šādiem pētījumiem ir Riho Alturmes raksts “Izmaiņas Igaunijas valsts un reliģisko organizāciju attiecību politikā pēc 2001. gada 11. septembra”. Nenoliedzams ir fakts, ka 11. septembra notikumi ietekmē attieksmi pret islāmu, taču rodas jautājums, kā un vai tie ietekmējuši attieksmi pret citām reliģijām. Raksta autors uzsver, ka valsts un reliģisko organizāciju sadarbība kopš šī notikuma ir kļuvusi ciešāka, reliģijai tiek pievērsta lielāka uzmanība, jo būtībā 11. septembra notikumi pierāda, ka to nevar ignorēt. Kristīgo vērtību retoriska uzsvēršana redzama kā atsauksme uz 11. septembra notikumiem. Globāls konteksts ietekmē arī lokālo kontekstu un tā veidošanās aparātus. Raksta autors pievēršas ļoti aktuālam un modernam reliģijas, psiholoģijas un socioloģijas problēmu lokam.
Uzmanības vērts ir Teoloģijas fakultātes asociētā profesora Ralfa Kokina pētījums “Filipa evaņģēlijs (Nag Hammadi codex II,3) kā sīriešu-ēģiptiešu tipa gnotiskā mīta pētniecības problēma”, kurā tiek aplūkots Nag Hammadi rokrakstu fragments. Raksta autors veic šī teksta ekseģēzi, kas ne vien ļauj analītiski aplūkot šajā tekstā esošos jautājumus, bet arī sniedz lasītājam iespēju ieskatīties teksta fragmentos. Tāpat autors pievēršas teksta simboliskajai jēgai, kas sniedz pavisam jaunu skatījumu uz šo sacerējumu. Protams, ka šādu tekstu analīze ļauj gūt plašāku ieskatu ne tikai konkrēto tekstu domā, bet arī papildina priekšstatus par reliģiskās domas attīstību pasaulē un Latvijā.
Jaunu skatījumu un līdz šim vairāk vai mazāk neapzinātas idejas sniedz doktoranta Guntara Rēboka raksts “Pārprastie revolucionāri - rastafarieši”. Rakstā autors sniedz ieskatu rastafariešu kustības un ideju tapšanā, cenšoties apgāzt sabiedrībā valdošos priekšstatus par šīs kustības pārstāvjiem. Jāpiebilst, ka viens no šīs kustības pārstāvjiem ir arī Bobs Mārlijs, par ko, pieņemams, zina reti kurš, kaut arī minētā mūziķa daiļrade ir pazīstama. Rakstā tiek analizēti šīs organizācijas izveidošanās priekšnoteikumi, kā arī aplūkoti zināmākie tās pārstāvji un ideoloģija. Pārsvarā šī kustība ir pazīstama ar regeja mūziku un ir guvusi popularitāti visā pasaulē.
Vērā ņemamas ir Elizabetes Taivānes raksts “Kristus karaļa kalns: jaunās kristīgās simbolikas pieteikums”, kas pievēršas Latvijas vides pētniecībai. Kristus karaļa kalns ir skulptūru parks Aglonas ezera krastā, kas kļuvis par populāru tūristu apmeklējuma objektu, tāpat arī izveidojot tam piesaistītu draudzi ar aptuveni 120 locekļiem. Raksta autore analizē šīs parādības rašanās procesus un reliģiski simbolisko jēgu. Jāuzsver, ka šis skulptūru parks ir būtībā unikāla parādība Latvijas kontekstā, naivisma stilā veidotās skupltūras ir uzstādītas ar privātpersonas Jāņa Stulpāna iniciatīvu un, varētu teikt, ir rezultāts šī uzņēmēja reliģiskajam pārdzīvojumam, kura laikā viņš redzējis vīziju par Golgātas kalnu. Rakstā apskatīta gan šīs parādības simbolika, gan arī kritiskā pieeja, kas vērojama saistībā ar oficiālo Baznīcas pārstāvju attieksmi. Kopumā raksts sniedz interesantu ieskatu vietējās reliģiozitātes parādībās.
Interesants ir arī Lilijas Berzinskas raksts “Māsas Marijas Stefanas ideju aktualitāte mūsdienu Latvijas katoļu tradīcijā”, kas arī sniedz ieskatu plašākai sabiedrībai mazzināmajā klostermāsu dzīvē un ideoloģijā, īpaši ņemot vērā to, ka minētā parādība eksistējusi vēl arī padomju laikos, neskatoties uz attiecīgā laika vispārējo attieksmi pret reliģiju. Rakstā visumā meistarīgi apkopots bagātīgs faktu materiāls, tas uzrakstīts vieglā, saprotamā valodā un liecina par autores nenoliedzami lielo ieguldīto darbu materiālu vākšanā un apkopošanā.
Faktoloģiskiem avotiem bagāts ir arī Solvitas Elertas raksts par “Austrumu ortodoksālās baznīcas ikonas kanoniskuma izpratni un attīstību”, kur tiek gan aplūkota ikonas nozīme pareizticīgajās baznīcās, gan arī reliģiskās mākslas saskare ar ikonu.
Tāpat krājumā publicēti arī Martina Grāla, Henninga Taisena, Alņa Morica, Naura Grīnberga un Linarda Rozentāla raksti, kas noteikti ir būtiski attiecīgās zinātnes nozares speciālistu vidū. Viens no krājuma vājākajiem un mazāk izstrādātajiem rakstiem ir Signes Veipas apcerējums par Junga psihoanalīzi un reliģijas saistību ar to. Jāpiebilst, ka psihoanalītiskā pieeja savulaik, protams, tika uztverta kā moderns analīzes veids, taču mūsdienu pētījumiem tā jau ir novecojusi. Diemžēl jāsecina, ka šajā rakstā pietrūkst arī dziļākas analīzes un problēmas uzstādījuma, neizejot ārpus vienkārša sastatījuma un faktu uzskaitījuma. Nopietnam zinātniskam pētījumam ar to būtu tā kā par maz.
Rakstu krājums “Ceļš” sniedz ieskatu ne tikai noteiktās tēmās, bet arī ļauj palūkoties uz mūsdienu teoloģijas pētniecības avotu plašākā skatījumā, izslēdzot klišejisko priekšstatu, kas visai bieži vērojams sabiedrības uzskatos, ka teoloģiju un reliģiju pētniecība nodarbojas tikai ar ļoti šauru vienai konfesijai pakļautu tematiku. Jāuzsver, ka šis rakstu krājums būtiski var papildināt jebkura lasītāja skatījumu par teoloģiskiem un reliģijpētniecības jautājumiem.
