Akadēmiskais centrs
Jāņa Akuratera muzejā, Rīgā, O. Vācieša ielā 6a.
Plkst. 17.00 Jāņa Akuratera muzejā notiks lekciju cikla skolēniem “Grāmatu putni jeb Pārdaugavas stāstu medības” 5. nodarbība “Andris Bergmanis – dzejnieks, bohēmists un draugs” ko vadīs Lelde Stumbre.
Plkst. 18.00, paredzēts audio vizuāls dzejas vakars “Brīnumoloģija”
Pasākumā piedalīsies ielu muzikants Harijs Vagrants, Raivis Kapilinskis, Dzintars Briedis, Artūrs Gailītis, kā arī Simons Krasts ar grupu “Mazie smirdīgie kociņi”. Diapozitīvus rādīs LMA studente Vika Eksta. Andris Bergmanis pārstāvēja noteiktu laiku latviešu literatūras vēsturē un bija viens no visizturīgākajiem “Skapja” un “Kazas” bohēmiešiem. 1970.gados viņš bija pazīstams dzejnieks, darbojās arī kā žurnālists, taču visu mūžu palicis uzticīgs “plancku” dzīvesveidam, mūžu noslēdza traģiski – nakts vidū nosalstot uz ielas. Bergmanis izdevis divus dzejas krājumus, divus romānus, darbojies kā žurnālists un dzīves nogalē rakstījis memuārus par padomju laika bohēmu. Lelde Stumbre ir viena no pazīstamākajām mūsdienu dramaturģēm, viņas lugas kaut reizi iestudētas teju vai visos Latvijas teātros un amatieru teātros, taču retais vairs zina, ka jaunībā viņa nopietni aizrāvusies ar dzejošanu. Bergmani viņa pazīst no septiņdesmito gadu sākuma, tāpat kā tā laika bohēmiešu vidi. Dzejas vakara gaitā būs iespēja iepazīties arī ar mūsdienu brīvdomātājiem un čigānu dzīvesveida piekopējiem, kas gan daudzos gadījumos atšķiras no pagātnes bohēmiešiem ar to, ka brīvību un protestu nesaista ar tendenci pašiznīcināties, bet drīzāk – ar garīguma meklējumiem, mākslu, dzeju un mūziku saprotot kā dzīvesveidu. Ielu muzikants un ceļotājs Harijs Vagrants sevi raksturo kā dzīvesmīlētāju, Stambulas atkarīgo un Kipraskalpu, Akuratera muzejā viņš nolēmis pārstāvēt dažādus mākslas veidus “drusku dzejas, drusku mūzikas” un spēlēt persiešu santuru. Artūrs Gailītis mēdz ne tikai rakstīt, bet brīžiem arī runāt dzejā tā, kā to prot tikai viņš. Par sevi viņš nestāsta daudz, bet apgalvo, ka esot “profesionāls ciemiņš zemes virsū, kas pats savā priekšā izliekas savs”. Raivi Kapilinski interesē subkultūru vēsture un iespēja dzīvot kaut cik ārpus vispārpieņemtā. Sevi nosauc par klaiņotāju bez noteiktas nodarbošanās, kurš reizēm raksta dzeju un aizraujas ar mūziku – kolekcionē vinilu. Dzintars Briedis esot sapņotājs, kurš prot izlikties, ka ir reālists. Par sevi: “Es esmu visur, tāpat kā tu”, pazīstams kā daudzpusīgs cilvēks ar dažādām interesēm. Darbojies Hermaņa Paukša Dramaturgu teātrī, vairāku amatieru teātru režisors, tai skaitā paša iniciētajos “Mūzejs” un “Saulvedis”, savulaik guvis ievērību ar lugu “Svētais karš” (2006). Simons Krasts bija viens no pagrīdes rokgrupas “Mazie smirdīgie kociņi” dibinātājiem tālajā 2003.gadā. Kopš šī laika grupa ir piedzīvojusi visu ko, pēdējā laikā pat nozudusi no skatuves, taču nupat mēģinājumi ir atsākušies un grupa ir gatava atsākt radošo darbību ar šo nelielo koncertu Jāņa Akuratera muzejā. Vika Eksta studē LMA maģistrantūrā un ir praktizējoša starpdisciplināra māksliniece. Vika ir uzņēmusies veidot pasākuma scenogrāfiju un pasākuma gaitā demonstrēs diapozitīvu projekcijas. Projekcijas nāk no divām kolekcijām, “septiņdesmitajos tapuša privāta arhīva, kas atrasts kādā Juglas dzīvoklī un kuros dokumentēti kāda laulāta pāra ceļojumi un šūnu diapozitīvus no zinātnieces Jekaterinas Erenpreisas kolekcijas”.
Pasākumā piedalīsies ielu muzikants Harijs Vagrants, Raivis Kapilinskis, Dzintars Briedis, Artūrs Gailītis, kā arī Simons Krasts ar grupu “Mazie smirdīgie kociņi”. Diapozitīvus rādīs LMA studente Vika Eksta. Andris Bergmanis pārstāvēja noteiktu laiku latviešu literatūras vēsturē un bija viens no visizturīgākajiem “Skapja” un “Kazas” bohēmiešiem. 1970.gados viņš bija pazīstams dzejnieks, darbojās arī kā žurnālists, taču visu mūžu palicis uzticīgs “plancku” dzīvesveidam, mūžu noslēdza traģiski – nakts vidū nosalstot uz ielas. Bergmanis izdevis divus dzejas krājumus, divus romānus, darbojies kā žurnālists un dzīves nogalē rakstījis memuārus par padomju laika bohēmu. Lelde Stumbre ir viena no pazīstamākajām mūsdienu dramaturģēm, viņas lugas kaut reizi iestudētas teju vai visos Latvijas teātros un amatieru teātros, taču retais vairs zina, ka jaunībā viņa nopietni aizrāvusies ar dzejošanu. Bergmani viņa pazīst no septiņdesmito gadu sākuma, tāpat kā tā laika bohēmiešu vidi. Dzejas vakara gaitā būs iespēja iepazīties arī ar mūsdienu brīvdomātājiem un čigānu dzīvesveida piekopējiem, kas gan daudzos gadījumos atšķiras no pagātnes bohēmiešiem ar to, ka brīvību un protestu nesaista ar tendenci pašiznīcināties, bet drīzāk – ar garīguma meklējumiem, mākslu, dzeju un mūziku saprotot kā dzīvesveidu. Ielu muzikants un ceļotājs Harijs Vagrants sevi raksturo kā dzīvesmīlētāju, Stambulas atkarīgo un Kipraskalpu, Akuratera muzejā viņš nolēmis pārstāvēt dažādus mākslas veidus “drusku dzejas, drusku mūzikas” un spēlēt persiešu santuru. Artūrs Gailītis mēdz ne tikai rakstīt, bet brīžiem arī runāt dzejā tā, kā to prot tikai viņš. Par sevi viņš nestāsta daudz, bet apgalvo, ka esot “profesionāls ciemiņš zemes virsū, kas pats savā priekšā izliekas savs”. Raivi Kapilinski interesē subkultūru vēsture un iespēja dzīvot kaut cik ārpus vispārpieņemtā. Sevi nosauc par klaiņotāju bez noteiktas nodarbošanās, kurš reizēm raksta dzeju un aizraujas ar mūziku – kolekcionē vinilu. Dzintars Briedis esot sapņotājs, kurš prot izlikties, ka ir reālists. Par sevi: “Es esmu visur, tāpat kā tu”, pazīstams kā daudzpusīgs cilvēks ar dažādām interesēm. Darbojies Hermaņa Paukša Dramaturgu teātrī, vairāku amatieru teātru režisors, tai skaitā paša iniciētajos “Mūzejs” un “Saulvedis”, savulaik guvis ievērību ar lugu “Svētais karš” (2006). Simons Krasts bija viens no pagrīdes rokgrupas “Mazie smirdīgie kociņi” dibinātājiem tālajā 2003.gadā. Kopš šī laika grupa ir piedzīvojusi visu ko, pēdējā laikā pat nozudusi no skatuves, taču nupat mēģinājumi ir atsākušies un grupa ir gatava atsākt radošo darbību ar šo nelielo koncertu Jāņa Akuratera muzejā. Vika Eksta studē LMA maģistrantūrā un ir praktizējoša starpdisciplināra māksliniece. Vika ir uzņēmusies veidot pasākuma scenogrāfiju un pasākuma gaitā demonstrēs diapozitīvu projekcijas. Projekcijas nāk no divām kolekcijām, “septiņdesmitajos tapuša privāta arhīva, kas atrasts kādā Juglas dzīvoklī un kuros dokumentēti kāda laulāta pāra ceļojumi un šūnu diapozitīvus no zinātnieces Jekaterinas Erenpreisas kolekcijas”.
