Akadēmiskais centrs
Ir vairāk nekā skaidrs, ka šim projektam atvēlētais finansējums ir kliedzoši nepietiekams, tādēļ atbalstu nesaņem daudzi labi un literāri augstvērtīgi darbi. Šajā konkursa kārtā finansējumu nesaņēma arī Maskavas apgāds „Mūsdienu literatūras centrs” (projekts „Krievu Gulivers”) (Центр современной литературы (проект «Русский Гулливер»)), kurš bija iesniedzis pieteikumu Sergeja Moreino sakārtotās un atdzejotās latviešu dzejnieču dzejas izlases «Девичий виноград. Женская поэзия Латвии» („Jaunavu vīnogas. Latvijas sieviešu poēzija”) izdošanai Maskavā.
Pats par sevi atteikums nekāds pārsteigums nav, gluži otrādi – savā ziņā tas ir labi saprotams, pat likumsakarīgs un godīgs attiecībā pret citiem ārvalstu apgādiem un izdošanai paredzētajiem darbiem, īpaši, ja ņem vērā, ka LLC atbalstu šī konkursa ietvaros projekts «Русский Гулливер» pēdējā gada laikā saņēmis jau divas reizes – Aleksandra Čaka dzejas izlases „Fantāzijas spoguļi” («Зеркала фантазии») un Mairas Asares prozas un dzejas grāmata „Zona ārpus laika” («Зона вне времени»). Mulsinoši ir kas cits – atteikuma motivācija, kurā pārējo, jau labi zināmo un saprotamo iemeslu – „projekts nav uzskatāms par prioritāru šī konkursa ietvaros”, un „konkursa budžeta ierobežojumu dēļ” – vidū ir teikums, kurš izsauc lielu neizpratni: „Ekspertu komisija Jums iesaka rūpīgāk apsvērt autoru izvēli, jo līdzās labi pazīstamiem autoriem redzami arī gandrīz nezināmu autoru vārdi.”
Vai tiešām varētu būt tā, ka ekspertu (turklāt literatūras ekspertu!) komisija vērtējusi iesniegto manuskriptu pēc tajā pārstāvēto autoru vārdu atpazīstamības, nevis pēc dzejoļu un atdzejojumu literārās kvalitātes? Negribas ticēt, bet nākas ticēt, jo atteikuma vēstulē par tekstu kvalitātēm un šo tekstu spēju (vai nespēju – kā nu eksperti to vērtē) sniegt pilnvērtīgu un interesantu ieskatu ārvalstu, šajā gadījumā Krievijas lasītājam par mūsdienu latviešu dzejas norisēm, savdabību utlm., nav minēts neviens vārds. Izlasē bija nolemts iekļaut šādu dzejnieču dzeju: Amanda Aizpuriete, Maira Asare, Ingmāra Balode, Linda Batņa, Liāna Langa, Andra Manfelde, Rūta Mežavilka, Emīlija Petraškeviča, Ruta Štelmahere. Tas tiesa, ka Lindas Batņas vai Emīlijas Petraškevičas vārds šobrīd Latvijas lasītājiem varētu nebūt pārāk pazīstams, lai gan abas jaunās dzejnieces ar publikācijām preses izdevumos ir apliecinājušas savu talantu un poētisko varēšanu. Turklāt neliek mierā vēl divas lietas – ja šīs izlases mērķis bija sniegt Krievijas lasītājam nopietnu un iespējami plašu ieskatu mūsdienu latviešu dzejnieču daiļradē, tad ir tikai slavējami tajā iekļaut arī jaunākās paaudzes autores. Otra lieta, kas šķiet pat absurda, - šī dzejas izlase paredzēta Krievijas grāmatu tirgum un Krievijas lasītājam, tādēļ nav īsti saprotams, kurā valstī pēc ekspertu domām, autoru vārdiem vajadzētu būt labi zināmiem. Var skumji grozīt galvu par atteikuma vēstulē jaušamo augstprātību, bet jāraizējas gan vairāk par neprofesionalitātes apliecinājumu vēstules tekstā, tas ir, tekstu vērtēšana pēc autora vārda, nevis pēc dzejas kvalitātes. Atliek vien cerēt, ka šādai parādībai nav un nebūs simptomātisks raksturs...
