Jaunā studenta piezīmes. Dzeja

I. ŠTEINBERGA STINGO FORMU SAKARĀ

Krāso lūpas violetas
Ziema vīns un trioletas

Izvijas no spalvaskāta
Leduspuķu aromāti

Smalkās metaforu lauskās
Sašķīst meitene no Bauskas

Uzmetis uz pleciem pledu
Blenz kā spogulī iet ledus          *** melnbaltos ekrānos žēli kliedz mīmi narcisi ieslēdz vebkameras parolē ievadīts pārāk daudz zīmju šovakar jūra nepaveras   dieviņš ir iemidzis mūžīgā svētdienā darbalaiks ilgāks bāra letēm mājās bez naudas un gaismas un ēdiena studenti lasa etiķetes   austrumi pārvācas dzīvot pa kreisi nāriņas pīpē ūdenszāli cerību dūjām ir atlikti reisi pēdējais piliens pilns ar sāli       sonets Vērmanes dārzā   sēž vīrs, kam rokās svētu rakstu rullis – ‘kas jauns’ – un citas drumslas tukšas slavas. uz lapām dāmas krustus velk un nulles, un zaimotāji spēlē karātavas.   kā lieldienolas katedrāles smailes! ikkatru gleznu mazgā rentgenstaros; grafiti pušķo Siksta griestus kailos; ar dievmaizītēm parkos pīles baro.   pa atkritumiem ložņā kreklā šķībā kāds vīrs, kas reiz pat skolu beidzis bija ar divām augstākajām izglītībām.   guļ kokos puspievērtā saules acs… klāt pienāk pašvaldības policija un zemā balsī pačukst: „šahs un mats.”         BURIMĒ                         t'ain't no sin to take off your skin  kā diskobumbas mēness saule kā saldējums ir rokā kaktuss uz deju grīdas lēkā kauli ar dūmiem pildot tukšos traktus   dzen saknes brillēs ledus puķe konfeti birst no mākoņkupra uz velna balli zibens snuķi velk eņģeļbērnus ciet aiz čupra   nāk klajā jaunais hīts no Brāmsa un klubos bendes krata galvu pie durvīm stalta apsargdāma dur katram vēnā rakstāmspalvu       triolets I   kad viļņi sašķeļ bortu driskās un varavīkšņains spļaujas šļaksts kļūst kopā kļautas laivas mīkstās kad viļņi sašķeļ bortu driskās un vīriem pašķīst miesas sīkstās ap klāju uzšķilts vētras raksts kad viļņi sašķeļ bortu driskās uz varavīksni ceļas plaksts     triolets II   pie zelta mākoņmalas turies lai pirkstu galiem vairs nav auksts un sirdī ārdās maigais dūriens pie zelta mākoņmalas turies liec roku virsū debess stūriem lai brūces zied un rētas plaukst pie zelta mākoņmalas turies lai pirkstu galiem vairs nav auksts       1. kad kopā lielmeistari nāk kam viss par sevi zināms tie rāmi raugās klusi stāv to ēnas sasveicinās   2. man visi draugi bāros sēž jau tukšo piekto pinti es viegli varu šņabi dzert bet nepanesu tinti   3. tik slinkais jūtas noguris ir stipri tikai vājie no baltām ziemas debesīm krīt pulksteņrādītāji       *** kam makā tikai spēļu kārtis un mutē ir vienīgi panti uz kādu brīdi nāksies pārtikt no debesīs iekrātās mantas   nav palicis vairāk ko saudzēt neviens vairs otru nekrāps būs mūžīga reklāmas pauze un debeszilais ekrāns