Akadēmiskais centrs
„Sešos stāstos par Ameriku” mazie lasītāji, un varbūt ne tikai viņi, iepazīst plašo Amerikas Savienoto Valstu vēsturi rotaļīgā pieejā, atrodot sev saprotamus ceļvežus – sešus zvērēnus: bruņurupuci Tontonu, kaķi Oliveru, baltgalvas ērgli, suni Basteru, jenotu un rotaļlācīti Eliotu –, kuri grāmatā atdzīvojas un izstāsta piedzīvojumu stāstus, kā pieredzējuši Amerikas valsts veidošanos un pat pielikuši roku tās tapšanā.
Caur jautro zvērēnu stāstiem lasītāji apgūst nozīmīgus ASV vēstures faktus, kuri tiek izskaidroti apbrīnojami saprotamā veidā. Tiek uzburts vēstures notikums, kas pilnīgi noteikti kaut ko mainīs priekšdienās, bet, lai lasītājs neapjuktu sarežģītos faktos, tie pasniegti caur zvērēna ikdienas gaitām, kas lēnam, bet pacietīgi izskaidro katru nesaprotamo lietu (Juris Zvirgzdiņš pat izmanās izskaidrot daudzos latīniskos nosaukumus). Ar lielu iejūtību tiek skaidroti arī nežēlīgi vēstures fakti – indiāņu padzīšana no dzimtajām vietām un pāreju uz rezervātiem, salaužot to garu un atstājot bezpalīdzīgus modernizācijas priekšā. Tāpat var uzzināt par vergu mocīšanu, kad pat zvērs saprot, cik tas ir nežēlīgi, un ar negaidītu rēcienu palīdz cilvēkiem izglābties, lai varētu sākties ceļš uz brīvību un rasu brālību. Tiek skaidrota daudzo karu nejēdzība, vienlaikus stāstot par tiem cilvēkiem, kuri spēj laicīgi saprast to nejēdzību, spert soļus karu apstādināšanai un rast mieru. Grāmatā mijas gaišais un tumšais, to kategorijā var iekļūt jebkurš; katrs solis, ko cilvēce sper, lai mainītu pasauli, var kļūt liktenīgs, mainot visu vai nu uz labo, vai slikto pusi. Grāmata cenšas iemācīt jau no mazotnes saskatīt, kas ir labs un kas slikts, tāpēc ir jāzina vēsture, lai mācītos no kļūdām vai lai palīdzētu labai idejai realizēties.
Paņemot rokā grāmatu, jāatbild arī uz jautājumu, kāpēc tieši šie zvērēni ir tie, kas stāsta par Ameriku. Varbūt tā ir rakstnieka brīva izvēle, bet lielākai daļai var atrast skaidrojumu. Baltgalvas ērglis ir ASV simbols, tas attēlots ASV ģerbonī, un pat ļoti ticams ir fakts, ka ērglis varēja, garām lidojot, dot kādu zīmi Kristoforam Kolumbam, ka te ir zeme, turklāt neapgūta. Jāieslēdz fantāzija un jāļaujas tai! Turklāt Bendžamins Franklins patiesi nēsāja cepuri no jenotādas. Jāuzslavē J. Zvirgzdiņa vēlme nesarūgtināt mazo lasītāju, runājot par jenota nāvi, bet sakot, ka jenots kļuva par dzīvu Franklina cepuri.
Bruņurupucis Tontons ir dzīvnieks, kura mūžs (tas var ilgt pat 200 gadus, ja ne vairāk) ļauj izsekot garajam vergu ceļam līdz tiesībām būt atzītiem par vienlīdzīgiem. Savukārt kaķis un suns ir tie zvēri, kas ieceļo Amerikā no Eiropas: kaķis no Anglijas, kur to notur par raganu kaķi melnās krāsas dēļ, bet suns seko savam saimniekam no Francijas. Kāpēc svarīgi uzsvērt tieši šīs Eiropas valstis? Abas bija galvenās kolonizētājas Amerikā, no kurām ir izveidojusies šī brīža ASV pamatnācija. Savukārt rotaļlācis Eliots ir pirmais teddy tipa lācis, kas kļuva par Amerikas simbolu ikdienas dzīvē, un ir bērniem atpazīstams. Turklāt nosaukums Tedijs veidojies par godu vienam no Amerikas prezidentiem – Teodoram Rūzveltam, kurš bijis ļoti iemīļots tautas vidū. Gluži kā tedijlāčuks!
Kāpēc Juris Zvirgzdiņš izvēlējies runāt par Amerikas vēsturi, nevis, piemēram, Latvijas vēsturi, kas būtu saprotamāk? Arīdzan viegli šifrējams fakts: jāpazīst ne tikai sevi un savu valsti, bet jāapgūst arī citas nācijas un to kultūra. Un kāpēc gan nesākt ar vienu no lielākajām valstīm pasaulē, kuras iedzīvotāju klāstu veido pat trīs dažādu kultūru pārstāvji – indiāņi, eiropieši, kas vēlējas radīt ko jaunu, dažbrīd izvēloties nepareizos ceļu, un afrikāņi, kas gan aizrauti uz svešo kontinentu pret savu gribu, bet šobrīd veido vienu no spēcīgākajām pilsoņu grupām. Tiek pieminēti arī citi Amerikas iedzīvotāji, kas kontinentā ieradušies vēlāk un papildina Amerikas kultūru.
Noteikti jāpiemin Henriha Vorkala zīmējumi, kas ir tikpat šarmanti kā Jura Zvirgzdiņa teksts. Zīmējumi ir asprātīgi, precīzi un simbolu pilni. Piemēram, stāstā par vergiem Amerikā, plašajā divlapu atvērumā var redzēt visu afroamerikāņu vēsturi, no vergiem līdz Luteram Kingam un šī brīža prezidentam Barakam Obamam. Zīmējumi ir vienkārši, kā ar krāsainajiem zīmuļiem darināti, tāpēc tie varētu mazos lasītājus saistīt, ne jau velti psihologi bērnu iekšējo pasauli iepazīst caur zīmuļu radītajām atklāsmēm. No otras puses, mākslinieka talants arī šādā tehnikā atklājas ārkārtīgi tieši; galvenais, lai vēsture būtu saprotama, viegli uztverama. Jo līdz ar lasīšanu attēli palīdzēs nostabilizēt jauniegūtās vēstures zināšanas, bērniem zinot, kā izskatās cilvēki, kas veidojuši un mainījuši Ameriku un pat visu pasauli.
