Akadēmiskais centrs
„Bring Up the Bodies” tuvplānā gan neatrodas pats Romas pāvesta nolādētais karalis Henrijs VIII, bet viņa galvenais ministrs un uzticības persona Tomass Kromvels – cilvēks, kas par spīti tam, ka nācis no zemākiem sabiedrības slāņiem, varen ātri, pateicoties izcilām prāta spējām un pareizu sabiedroto izvēlei, kļuva par otru svarīgāko vīru Anglijā. Viņš, iespējams, bija galvenais no tā laika „shēmotājiem”, kam bija liela loma gan Henrija VIII sievu izvēlē, vēlākajā karaļa otrās sievas Annas Boleinas nāvē un Anglijas baznīcas reformācijā. „Bring Up the Bodies” ir turpinājums Hilarijas Mantelas iepriekšējai grāmatai par Tjūdoru laiku Anglijā „Wolf Hall” („Vilku muiža”), kurā atainots sākotnējais Tomasa Kromvela dzīves posms.
Šoreiz Tjūdoru atainojumā nevar saskatīt pārlieku vēlmi idealizēt kādus atsevišķus šī laikaposma varoņus vai notikumus, piemēram Tomass Mors daudzviet populārā „mocekļa” un “svētā” tēla vietā atainots kā vienkāršs, stūrgalvīgs cilvēks, kas ne ar ko neatšķīrās no saviem pretiniekiem – ticības reformatoriem. Šajā ziņā neviļus rodas vēlme salīdzināt grāmatu ar citu nesenu šī laikmeta notikumu interpretāciju – ASV telekompānijas “Showtime” veidoto seriālu „The Tudors” („Tjūdori”), kurā Tomass Kromvels bija harizmātisks, viltīgs vīrs, bet tajā pašā laikā cilvēks ar sliktu reputāciju. Hilarija Mantela cenšas šo tēlu padarīt cilvēcīgāku, tā rīcību balstot racionālos apsvērumos un vēlmē saprast Henriju VIII, kā arī visos veidos palīdzēt savam karalim. Kromvels joprojām ir šaubīgs tips, bet Mantelas Kromvela galvenā motivācija ir miera nodrošināšana valstī, karaļa varas stiprināšana. Tjūdoru dinastija ir jauna, Henrijam nav mantinieku un gaisā jūtams deguma smārds.
Liela loma atvēlēta Kromvela un Henrija VIII otrās sievas Annas Boleinas attiecībām. Anna Boleina vēsturē tiek vērtēta kā viltīga aprēķinātāja un, protams, līdz ar to Tomass Kromvels, kas tāpat baudīja absolūtu karaļa uzticību, šai sievietei bija traucēklis. Gadiem ejot, gan Boleinas prestižs karaļa acīs sāka zust, jo viņa nespēja tam pagādāt dēlu, troņmantinieku. Jau pašā grāmatas sākumā, karalim viesojoties „Vilku muižā”, Seimūru dzimtas mājās, mēs iepazīstam Džeinu Seimūru, Henrija trešo sievu, kurā karalis arvien vairāk redz sievieti, bet Kromvels – iespēju karalim tikt pie mantinieka. Droši vien arī tas noved pie Boleinas un Kromvela attiecību pasliktināšanās, ar laiku Anna kļūst vājāka un tikai iztālēm atgādina kādreizējo spozmi, bet Tomass Kromvels atgādina, ka aiz šķietami trauslās ārienes slēpjas nāvīga Anglijas ienaidniece. Vismaz Mantelas radītā Kromvela tēla interpretācijā.
„Bring Up the Bodies” nesatur baudu un seksa ainas, kuras bieži raksturo mūsdienu teātra, kino vai televīzijas, arī literatūras „reālismu”. Un Henrija VIII slavenā dzimumdzīve grāmatā netiek glorificēta, arī pats karalis tiek attēlots piezemētāk un ar mazāku devu niknuma un neprāta, nekā, piemēram, seriālā „Tjūdori” vai citās interpretācijās. Piemēram, Čārlzs Dikenss karali savulaik ir nosaucis par „neciešamu mežoni”, bet ko tamlīdzīgu ir grūti izsecināt no Mantelas darba. „Bring Up the Bodies” ieskaņā Henrijs ir vienkāršs, pat simpātisks tēls, kuru pamazām sagrauž paranoja. Arī vardarbība, asiņainas ainas ir brutālas, bet īstas, neglītas, bez pievienota spožuma un papildus asinīm asa sižeta cienītājiem. Varētu teikt, ka Hilarijas Mantelas Henrijs VIII, tāpat kā citi grāmatas tēli un arī pats gadsimts, ir padarīti daudz „praktiskāki”, mūsdienu cilvēkam vieglāk izprotami un pieņemami – te nenotiek vēsturisku personību dalīšana varoņos un antivaroņos, nostaļģisks skats uz velvetā tērpto baudu Angliju vai baznīcas reformu. Grāmatā mēs pasauli redzam Tomasa Kromvela acīm, un viņa pasaule balstās uz praktiskas dabas apsvērumiem. Viņš redz Tomasā Morā cilvēku, kas nespēja pieņemt vienkāršu un racionālu lēmumu, cilvēku, kas, atrazdamies viņa vietā, darītu to pašu – nolemtu Kromvelu nāvei.
Hilarijas Mantelas „Bring Up the Bodies” ir laba lasāmviela politisko intrigu un vēstures, kā arī spēcīgu, labi attīstītu tēlu cienītājiem. Tā ir mūsdienīgs un tiešs racionālas Tjūdoru laika Anglijas atainojums, kas nesirgst ar izskaistinājumiem, nostaļģiju un šokējošām, bet nez vai vēsturiski precīzām atklāsmēm.
