Ebreju jautājums

Neesmu gan izzinājusi daudz un tālāk par vikipēdijas rakstiem, odesītu humoru, TV šoviem, holokausta faktiem Hitlera biogrāfijā u.c., nemaz nerunājot par īstu no jidiša vai ivrita tulkotu literatūru. Neskatoties spogulī, esmu meklējusi ebreju radus dzimtas kokā – ja nu tomēr paradokss?

Kavējoties ienākt un paliekot vien uz šīs tēmas “sliekšņa”, esmu citādības un vismaz vēsturiski tik viegli sasniedzamas savdabības oreola ietekmēta. Kā viņi tā un par ko viņus īsti nemīl? Vai es varētu ienīst ebrejus? Vai es varētu pati būt ebrejs? Varbūt naivi, bet pašlaik kļūt par ebreju ir tāds nieks vien. Piemēram, visa Ubi Sunt komanda un daži citi, kas atļaujas šeit rakstīt un darboties, – viņi arī ir ebreji!

Domāju, ka retorika par “izredzēto tautu” var būt pašironija un vēlme pakaitināt, tonizēt pārējos planētas iemītniekus, kas ebrejiem lieliski izdodas. Arī Ubi Sunt “ebreji” ir atraduši savu pagaidu Izraēlu, par ko jāpateicas nu jau sestā gada laikā ieēdušās kopības sajūtai jeb studijām LU. Kā jau tas ar jaundarinājumiem notiek – daži mūsu mazo “Izraēlu” ne tikai nepieņem de facto, bet arī ignorē, varbūt uzskata par drīz zudībā aiziet draudošu pumpu vai ko tamlīdzīgu… Nekas. Runā, sekojot kabalas mācībai, ka sākumā tika radīts “nekas” un tikai tad viss.

Pašpasludinātais, protams, var kaitināt. Skumji, ka par tādiem pašiem radniecīgiem semītiem ir vēlme uzskatīt daudzus citus, kas varētu būt mūsu ciemiņi, draugi un nāburgi, tomēr, kā zināms, arī īsto ebreju vidū pastāv reliģiskas un areliģiskas atšķirības, un daudzi ebreji no savām nabadzīgās Austrumeiropas saknēm kaunas. Smiet Odesas humora cienīgus smieklus var līdz brīdim, kad nākas sastapties ar “antisemītiem”, kurus reiz esam sakaitinājuši ar nepaklausību un kuru argumenti tāpēc ir gaužām diskutabli un vērā neņemami. Tas gan ir brangs joks – nosaukt ebrejus par ebrejiem un pasniegt to kā aizvainojumu! Sak, “cik ebrejiski uzrakstīts…”, “ebrejus gan var padarīt par neebrejiem, bet nav vērts censties...”, vai arī – “kurš ebrejs to ir sarakstījis? Vajadzētu viņam sadot pa purnu!” Žēl, ka šo pārfrāzēto izteikumu autori nekad nespēs paskatīties uz sevi kā uz ebrejiem.

Man patīk doma, ka ticīgi ebreji savu dievu neapšauba, tomēr labprāt ar to strīdas. Daļēji simpātiska ir arī Jēzus noliegšana – jūdu mesija vēl nav atnācis, mēs to pagaidīsim, bet tie, kas pielūdz jau reiz atnākušo dievu zemes virsū, neesot diez ko prātīgi. Un nav arī, jo “gaidot” (ne vērojot) var kavēt laiku, radot ko bezrūpīgi svarīgu (vismaz pašai ebreju kopienai). Un jau atkal skumji, ka lieli un pieauguši onkuļi savos mikroblogos strīdas, kurš no jaunajiem kultūras laikrakstiem ir labāks. It kā neebreju zēni, kas nav piedzīvojuši visu atšķeļošo astoto dienu pēc dzimšanas. Ubi Sunt “ebreja” viedoklis – kamēr jaunradīto vai uzlaboto laikrakstu redaktori pievēršas izteikti audiovizuālo mākslu kritikai, ignorējot literāro, neredzu profesionālu jēgu pirkt ne tās “zīmes”, ne to “dienu”. Ebreji ir gana gudri, lai neasimilētu prātu ar tiem, kas nav tā vērti vai kas ir vienveidīgi savā “citādībā”.

Un visbeidzot par ebreju plusiem. Te nu beidzot jāpiesauc tos ebreju literātus, kas bijuši ne tik daudz reliģiozi, cik individuāli un talantīgi. Protams, Josifam Brodskim vai Francam Kafkam ir bijis un arvien būs daudz sekotāju, atdarinātāju un pielūdzēju. Par tiem pēdējiem Ubi Sunt “ebreji” priecājas katru dienu – burtiski bez ironijas par katru sekotāju sociālajos tīklos prieks tikai aug un aug. Ubisunt.lu.lv analītiskā daļa rāda, ka divos tūkstošos mērāms arī atkārtoti nākošo lapas apmeklētāju skaits. Esam glaimoti, ka daži jau sen, sen pastāvoši kultūras portāli ar jauno gadu sasparojušies un varbūt nošpikojuši no “ebrejiem” dažus sīkus ebrejiskus mārketinga paņēmienus (tāpat kā savulaik mēs no viņiem). Šīs veselīgās informatīvās spriedzes ziņā jācer, ka nereti interneta rakstu klikšķinātājos raisās prieks. Protams, viss labais, tāpat kā sliktais, var tikai likties, jo jebkuram normālam ebrejam mūsdienās noteikti piemīt paranojas spējas, aizdomas un lepnums. Bet, kamēr mesija nav atnācis, nav arī “komforta zonas”, ko zaudēt!