"Neputns" izdevis igauņu tautas eposu "Kalevdēls" Guntara Godiņa tulkojumā

"Kalevdēls" ir vēl arvien dzīvs eposs, kurš vairāk nekā jebkurš cits literārs darbs ietekmējis igauņu nacionālo kultūru, literatūru, pašapziņu un pat vēsturiskos procesus. Tas izaudzis no igauņu tautas mantojuma, kura saknes ietiecas gan Eiropas, gan arī seno somugru tautu folklorā. Balstoties uz igauņu tautasdziesmas (regilaul) tradīciju, viens no igauņu 19. gadsimta nacionālās atmodas dzejniekiem – Frīdrihs Reinholds Kreicvalds (Friedrich Reinhold Kreutzwald, 1803–1882) – mantotos folkloras pamattekstus iekausējis eposa dzejas formā. Eposa pirmpublicējumu viņš 1862. gadā ar nosaukumu "Kalewipoeg. Üks ennemuistene Eesti jut: Kaheskümnes laulus" ("Kaleva dēls. Viens mūžsens igauņu stāsts divdesmit dziedājumos") par saviem līdzekļiem izdeva nelielā Somijas pilsētiņā Kuopio.

"Nebūs pārspīlēts, ja apgalvošu, ka "Kalevdēls" ir nacionālais pamatteksts un ideoloģiskā ass, kas spēku gūst no viņsaules slepenās atvilktnes. "Kalevdēls" ir gan tradīcija, gan simbols, igauņu tautas "lielais stāsts", uz kuru ir balstījušies cauri laikiem un no kura pārtapšanas ir radušās neskaitāmas jaunas takas igauņu 21. gadsimta dzīvajā kultūrā," grāmatas priekšvārdā raksta igauņu literatūrzinātniece Marina Lāka (Marin Laak).

Igaunijā "Kalevdēls" piedzīvojis jau 17 izdevumus. Eposs atdzejots vācu, krievu, ungāru, latviešu, somu, čehu, lietuviešu, rumāņu, ukraiņu, angļu, zviedru, franču un hindi valodā; iesākts darbs pie tā tulkojuma ķīniešu valodā un dienvidigauņu valodas veraviešu izloksnē. Fragmentu atdzejojumi un pārstāstījumi prozā izdoti arī dāņu, ebreju, itāļu un esperanto valodā.

Latviešu valodā eposa fragmenti pirmoreiz publicēti 1904. gadā periodikā Raiņa atdzejojumā, bet pilnā apjomā tas ar nosaukumu "Kalevipoegs" izdots 1929. gadā Elīnas Zālītes tulkojumā.

"Kāpēc nolēmu ķerties pie šī tik sarežģītā teksta? Pirmkārt, ne Rainis, ne Elīna Zālīte nav iztulkojuši pilnu eposa tekstu; otrkārt, abi tulkojumi ir novecojuši, vietumis oriģināls ir pārprasts un neprecīzs, jo Rainis to tulkojis no vācu valodas, bet Elīna Zālīte apgājusi tā laika sabiedrības morālei nepieņemamās vietas; treškārt, nav ievēroti igauņu tautasdziesmu uzbūves principi, bet tie šajā darbā ir ļoti svarīgi; ceturtkārt, trūkst pietiekamu komentāru un skaidrojuma," grāmatas pēcvārdā raksta Guntars Godiņš.

"Kalevdēla" tulkojums prasījis vairākus gadus. "Tās bija kā ilglaicīgas studijas: eposa rašanās vēsture, seno tekstu poētika, etnogrāfija, vietu nosaukumi utt. Biju spiests iedziļināties, piemēram, sieviešu un vīriešu apģērba, vērpjamā ratiņa vai aužamo steļļu uzbūvē," stāsta tulkotājs. "Šajā laikā izlasīts milzīgs klāsts literatūras: senāku laiku, arī mūsdienu literatūrzinātnieku, folkloristu un valodnieku pētījumi, apceres par F. R. Kreicvalda valodu un poētiku, esmu iedziļinājies arī eposa tulkojumos citās valodās."

Pateicoties šai izpētei, jauno tulkojumu papildina detalizēti tekstā sastopamo igauņu valodas senvārdu un eposā pieminēto reāliju skaidrojumi  un izsmeļoši tulkotāja komentāri.