Akadēmiskais centrs
"Man vienmēr šķitis, ka bērnu un jauniešu grāmatās ir jārunā par emocijām – ne tikai par pozitīvajām, bet arī par dusmām, skumjām, grūtsirdību – par dzīves galīgumu, nāvi un citām robežsituācijām, kas palīdz "ieraudzīt" dzīvi," atzīst rakstniece Luīze Pastore. "Šāda literatūra palīdz saprast, kāpēc, piemēram, mamma vai tētis reizēm jūtas bēdīgi, un sagatavo vecumposmam, kad bērni paši ies cauri sev vēl nepazīstamu emociju vētrām. Marka Rotko mākslas pamatā ir tikai un vienīgi mākslas skatītāja emocijas – nekā cita, tāpēc šoreiz stāsts vairāk ir par "mums" nekā par "viņu" – Mākslinieku. Tuvojoties pusaudžu vecumam, lasītāji stāstā varēs atpazīt savus emocionālos stāvokļus, kurus paši bieži vien nespēj nosaukt vārdā, atstājot tos "bez nosaukuma" karājoties gaisā kā tumšu negaisa mākoni.
Taču es nedomāju, ka par drūmām emocijām būtu jāraksta drūmi stāsti – es tādus negribētu lasīt. Tāpēc grāmatā "Bez nosaukuma" šīs tēmas risinātas ar vieglumu un asprātību, kas ir visas "Mākslas detektīvu" sērijas iezīme un vienlaikus iedrošina lasītāju pieņemt, ka visām emocijām ir tiesības pastāvēt, tāpat kā mākslai, – pat ja vienmēr būs kāds, kas Rotko gleznu priekšā pamanīsies apgalvot, ka viņš "arī tā mācētu"."
Luīze Pastore (1986) studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā un radošo rakstīšanu apguvusi Literārās akadēmijas Prozas meistardarbnīcās (2010). Sarakstījusi grāmatas "Stāsts par Pakaļasti tiem, kas vēl aug" (2009), "Petra un Sniegpārslu meistars" (2012), "Maskačkas stāsts" (2013), kā arī sērijā "Mākslas detektīvi" izdotos stāstus "Pazudušais pērtiķis" (2015), "Neredzamais cilvēks" (2015), "Svešinieka atnākšana" (2015), "Operācija "Maska"" (2016), "Pēdējais ķēniņš" (2016). Saņēmusi LALIGABA nominācijā "Labākais latviešu autora aoriģinālliteratūras darbs bērniem" par grāmatām "Maskačkas stāsts" (2013) un "Svešinieka atnākšana" (2015), kā arī Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā par sērijas "Mākslas detektīvi" grāmatām "Pazudušais pērtiķis" un "Neredzamais cilvēks" (2015). Grāmata "Neredzamais cilvēks" iekļauta starptautiskajā bērnu literatūras sarakstā "The White Ravens 2016". Grāmatas "Maskačkas stāsts" tulkojums angļu valodā "Dog Town" (Firefly Press, 2018) jūnijā iekļauts laikraksta The Guardian labāko jauno bērnu grāmatu izlasē.
Elīna Brasliņa (1988) studējusi franču filoloģiju Latvijas Universitātē un beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (Mg. art). Ilustrējusi virkni bērnu grāmatu; par ilustrācijām Luīzes Pastores grāmatām "Operācija "Maska"" un "Pēdējais Ķēniņš" (abas 2016) ieguvusi Jāņa Baltvilka balvu bērnu grāmatu mākslā. Šogad debitē kā filmas māksliniece Edmunda Jansona animācijas filmā "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi", kas top pēc Luīzes Pastores grāmatas "Maskačkas stāsts" motīviem.
Sērijā "Mākslas detektīvi" līdz šim izdotas grāmatas "Pazudušais pērtiķis" (2015), "Neredzamais cilvēks" (2015), "Svešinieka atnākšana" (2015), "Operācija "Maska"" (2016), "Pēdējais ķēniņš" (2016). Sērijas pirmā grāmata "Pazudušais pērtiķis" šopavasar Nikolā Ozano (Nicolas Auzanneau) tulkojumā ar nosaukumu "À la recherche du singe perdu" iznākusi Francijas izdevniecībā Editions Courtes et Longues.
![](https://www.facebook.com/sharer/sharer.php?app_id=957173808510696&sdk=joey&display=popup&ref=plugin&src=share_button&u=https%3A%2F%2Fwww.ubisunt.lu.lv%2Fzinas%2Fzina%2Ft%2F45117%2F&picture=https%3A%2F%2Fwww.ubisunt.lu.lv%2Ffileadmin%2Fuser_upload%2Flu_portal%2Fprojekti%2Fubisunt%2F2018%2FBez_nosaukuma.jpg&description=Apgāds "Neputns" sērijā "Mākslas detektīvi" laidis klajā veiksmīgā bērnu literatūras tandēma – rakstnieces Luīzes Pastores un mākslinieces Elīnas Brasliņas – sesto kopīgi radīto grāmatu. Stāstam, kas šoreiz aicina doties ceļojumā abstraktā ekspresionisma korifeja Marka Rotko (1903–1970) gleznu pasaulē, dots tāds pats nosaukums kā 1951. gadā tapušajai Rotko gleznai, kurā nokļūst mazie detektīvi, – "Bez nosaukuma".
){kind=link}