Diskusija ar norvēģu cilvēktiesību aktīvistu un reliģiju pētnieku Dāgu Eistenu Ennšē

Diskusijā piedalīsies grāmatas autors Dāgs Eistens Ennšē, tulkotāja Jolanta Pētersone, mitoloģiju pētnieks un filozofs Toms Ķencis, diskusiju vadīs LU Teoloģijas fakultātes zinātniskais asistents Reinis Norkārkls.

Grāmatā "Nemirstības vēsture", ko latviešu valodā izdevusi izdevniecība "u.c.", autors pievēršas tēmai, kas vienmēr bijusi aktuāla cilvēces vēsturē – nāves un mūžīgās dzīvības jautājumam.

 

Dažādi mīti un priekšstati raksturīgi ne tikai senajām civilizācijām, tie arī šodien ietekmē mūsu domāšanu un ikdienu, tai skaitā priekšstatus par nemirstību. Dāgs Eistens Ennšē, sākot ar nemirstīgo dvēseli grieķu reliģijā un nemirstīgo ķermeni kristietībā līdz pat vampīriem un zombijiem mūsdienās, iezīmē robežas starp reliģiju, literatūru, zinātni un populāro kultūru, kas atklājas dialogā ar mūsu ikdienišķajiem centieniem dzīvot un būt mūžīgi jauniem – sportošanu, veselīgu uzturu un plastisko ķirurģiju. Vai ir iespējams apturēt ķermeni no novecošanas? Kas notiks tad, ja laiks zaudēs varu pār mums? Un kas patiesībā atšķir Jēzus augšāmcelšanos no zombijiem, ko var vērot neskaitāmos seriālos un par kuriem var lasīt grāmatās? Tie ir jautājumi, kurus autors uzdod grāmatas gaitā.

Ennšē stāsti par nemirstību arī parāda, kā laika gaitā ir mainījusies izpratne par mūžīgas dzīves iegūšanu. Varam teikt, ka nemirstība ir stāsts par dziedniecību un kanibālismu, saldētavām un pazušanām, seksu ar dieviem un mūžīgām mocībām. Taču vēl vairāk nemirstība ir stāsts par cilvēku cerībām, bailēm no neziņas un nāves un priekšstatiem par to, kāda varētu būt ideālā pasaule.

Grāmata norvēģiski izdota 2016. gadā Cappelen Damm izdevniecībā. Līdz šim latviski izdoto darbu vidū nav pētījumu, kas specifiski pievērstos nemirstības jēdziena izpētei, līdz ar to šis būs pirmais nemirstībai veltītais izdevums latviešu valodā.

Dāgs Eistens Ennšē ir reliģiju pētnieks un cilvēktiesību aktīvists, profesors Oslo Universitātē, viens no visvairāk tulkotajiem norvēģu akadēmiskajiem pētniekiem pasaulē. Pazīstams ar pētījumiem par augšāmcelšanās tēmu grieķu un kristiešu reliģiskajos uzskatos un fizisko nemirstību. Ennšē publicējis arī rakstus par reliģiju un cilvēktiesībām, reliģiju un popkultūru, reliģiju un seksu, kā arī telpas izpratni kultūras kontekstā.

Jolanta Pētersone tulko lielākoties no norvēģu un zviedru valodas. Viņas pirmais tulkojums tika izdots 2001. gadā, un kopš tā laika ir iznākusi virkne grāmatu viņas tulkojumā, tostarp norvēģu pasaku krājums, Ērlenna Lū darbi "Mulejs" un "Kurts četrās grāmatās", biogrāfisks romāns par Henriku Ibsenu u. c.

Toms Ķencis ir filozofs, zinātnieks un radošais direktors. Strādājot par pētnieku Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, viņa zinātnisko interešu loks ietver nozares vēsturi, latviešu mitoloģiju un maģiju, kultūras nacionālismu, kā arī 20. gadsimta un laikmetīgo mākslu. Kopš gadsimta sākuma publicē kritiskus apskatus un uzstājas ar priekšlasījumiem par dažādām kultūras izpausmēm.

Reinis Norkārkls ir LU Teoloģijas fakultātes zinātniskais asistents, interesējas par baznīcas vēsturi. Viņa pētniecības laukā galvenokārt ietilpst kontrreformācijas laika garīgās dzīves izpausmes

Izdevniecība “u.c.” ir valodnieka un kultūras aktīvista Snorres Karkonena-Svensona un viņa domubiedru iniciatīva ar mērķi pievērst uzmanību tām nišām un auditorijām, kuras Latvijas grāmatniecībā ir samērā maz pārstāvētas. Šobrīd "u.c." izdod ziemeļvalstu literatūru, esejistiku un grāmatas, kas saistītas ar valodniecību.