Jāņa Rozes apgādā iznācis Golnāzas Hašemzādes Bundes romāns "Tie bijām mēs"

Latviešu lasītājiem nu ir iespēja izlasīt vienu no spēcīgākajiem pērnā gada zviedru romāniem, kas izpelnījies jūsmīgas atsauksmes gan no preses, gan lasītājiem. Daudzi ārzemju izdevēji tā izdošanas tiesības iegādājās, pirms vēl grāmata parādījās Zviedrijas grāmatnīcās.  

Teherāna, 1978: Nāhidai un Masudam ir astoņpadsmit, viņus vieno mīlestība un vēlme gāzt šāha režīmu, lai Irānā valdītu demokrātija. Jaunības aizrautībā viņi jūtas neievainojami. Diena, kad Nāhida paņem jaunāko māsiņu līdzi uz demonstrāciju, izrādās kritisks pavērsiens viņu dzīvē, pēc kura atpakaļceļa vairs nav. Pēc ilgākas bēguļošanas abi – nu jau ar mazo meitiņu – nolemj atstāt dzimteni un sākt jaunu dzīvi Zviedrijā.

Pēc trīsdesmit gadiem Nāhida slimības gultā gremdējas pārdomās par savu mūžu, dusmojas uz visiem – vēzi, meitu, kura gaida bērniņu, nebeidzamo atsvešinātību starp cilvēkiem, kuri cenšas būt iejūtīgi, taču nespēj saprast, ko viņa piedzīvojusi. Nāhida jūtas vientuļa, ilgojas pēc ciešākas saiknes ar meitu Arāmu un vienlaikus nemitīgi viņu atgrūž. Nāhidai it kā vajadzētu pasargāt meitu no sāpēm. Bet vai tad meitas nav dzimušas, lai dalītos mātes pārdzīvojumos?

Šis pārsteidzoši godīgais, ar rūgtu gudrību un kaismi caurstrāvotais stāsts vēsta par mīlestību, vainas apziņu un sapņiem par labāku nākotni, tas burtiski vibrē skumjās un neremdināmā dzīvespriekā. Jaunā, talantīgā autore mums uzdod sarežģītus jautājumus: cik svarīgas katram ir viņa saknes? Ko mēs atstājam saviem bērniem? Vai esam parādā tiem, ko mīlam?

Golnāza Hašemzāde Bunde dzimusi Irānā 1983. gadā un kā maza meitenīte kopā ar vecākiem atbēgusi uz Zviedriju. Viņa ar izcilību pabeigusi Stokholmas Ekonomikas augstskolu, nosaukta par vienu no 50 Goldman Sachs Global Leaders un izveidojusi bezpeļņas organizāciju sociālo uzņēmēju atbalstam. "Tie bijām mēs" ir viņas otrais romāns.

No zviedru valodas tulkojusi Jolanta Pētersone.