Diskusija Jāņa Akuratera muzejā "Sigismunds Vidbergs. Grafiķis, dizainers, pedagogs"

Mākslinieks Sigismunds Vidbergs dzimis Jelgavā 1890. gada 10. maijā pilsētas valdes grāmatveža Jāņa un viņa sievas Elizabetes Vidbergu ģimenē – turīgā un inteliģentā. Tēvs apguvis aktiera mākslu pie Ādolfa Alunāna, bet māte nodarbojusies ar klavierspēli. Mākslas pasaulē viņu ievada novadnieks, gaismu un noskaņu gleznotājs Johans Valters (1869–1932), kura darbnīcu S. Vidbergs apmeklē. S. Vidberga pirmie zināmie mākslinieciskie mēģinājumi ir divas neliela izmēra ainavas: "Ceļš" un "Māja mežā" (1905), kas gleznotas eļļas tehnikā. Ir saglabājušās divas S. Vidberga kompozīciju uzmetumu burtnīcas (1908), kurās tēlota daba, līniju un laukumu dekorativitāti risinot tušas zīmējuma tehnikā.

Sigismunds Vidbergs – kā daudzi latviešu mākslinieki – turpmākās studijas saista ar Pēterburgu.

Jau Pēterburgas laikā mākslinieks sevi piesaka kā aktīvu radošu personību. 1913. gadā aizsākas Sigismunda Vidberga izstāžu darbība. Viņš ar 32 stājgrafikas kompozīcijām piedalās III Latviešu mākslinieku skatē Pēterburgā. Tiešas ietekmes Sigismunds Vidbergs gūst no krievu grafikas atjaunotājiem, žurnālu "Mir iskusstva" un "Satirikon" māksliniekiem. Personiski pazīstams viņš ir ar jūtīgo stilizētāju krievu grafiķi S. Čehoņinu (1878–1936), no kura aizgūti pušķos un vainagos kārtoti ziedu motīvi. Sigismunds Vidbergs daudz mācījies arī no S. Čehoņina porcelāna mākslas. Līdzīgi ir abu mākslinieku grafiski izstrādātie alfabēti, kuros ir stūraini, asi, it kā gaismā vizoši burti, tāpat grāmatu noformējums ar medaljonā iekomponētiem portretiem.  Pēterburgā aizsākas Sigismunda Vidberga interese par grāmatu mākslu, top viņa pirmais ex libris.

Sigismunds Vidbergs pieder mākslinieku kopai, kas sevi piesaka Pirmā pasaules kara gados. Viņa laikabiedri – J. Grosvalds, J. Kazāks, V. Tone, K. Ubāns, R. Suta, Ģ. Eliass, E. Šveics, L. Liberts, O. Skulme, U. Skulme, N. Strunke, J. Liepiņš – šie uz modernisma meklējumiem orientētie novatori pulcējas Rīgas mākslinieku grupā, kurā kādu laiku darbojas arī S. Vidbergs. 1923. un 1924. gadu mijā viņš piedalās grupas izstādē. 

Sigismunda Vidberga daiļradē izceļams viņa darbu tematikas un izpildījuma savrupais ceļš līdzās ierastajiem latviešu mākslinieku centieniem. Viņa mākslas raksturīgākā daļa iekļaujas impresionistu tēmu lokā: mierīgi vērota pilsētas sadzīve, izpriecu baudīšana salonos, kafejnīcās, ballēs, arī darba diena – cirkū un baletā.

Otrā pasaules kara notikumi S. Vidbergu ierauj bēgļu gaitās. Dzimteni mākslinieks atstāj 1944. gada rudenī. Viņa emigrācija aizsākas Vācijā. 1949. gada vidū mākslinieks ar dzīvesbiedri aizceļo uz Ameriku, apmetoties Ņujorkā – Bruklinā. Sākumā jāstrādā gadījuma rakstura darbi – kādu laiku Sigismunds Vidbergs zīmē rakstus kaklasaitēm, pēc tam vīriešu pidžamām. Apbrīnojama ir Sigismunda Vidberga izturība, 70 gadu vecumā strādāt firmā, bet ar mākslu nodarboties tikai brīvajā laikā.

Sigismunds Vidbergs miris 1970. gada 31. janvārī Ņūdžersijā.

Tēmas pasākuma norisei:

"Sigismunds Vidbergs. Dzīves gājums, studijas un radošo meklējumu dažādība" – Muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa.

"Sigismunds Vidbergs. Daiļrades daudzpusīgā tematika un savdabība" – Sarunājas mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne un mākslinieks Aivars Vīlipsōns (Aivars Vilipsons).

"Sigismunds Vidbergs un Jāņa Akuratera darbu pirmizdevumu grafiskais ietērps" – Muzeja speciāliste Maira Valtere.

Pie klavierēm – NMV Emīla Dārziņa mūzikas skola audzēkņi.

Kristiāna Krūzmētra – klavieres.

Dedze Dagnija Miķelsone – vijole.

Alma Anete Miķelsone – čells.

Ieejas maksa – 2.00 EUR;

Skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Ar ieskatu par Sigismunda Vidberga tik daudzveidīgo un bagāto devumu latviešu mākslā 2018. gadā noslēdzas Jāņa Akuratera muzeja pasākumu cikls "Māksla Akuratera mājā", taču nebūt ne līdz ar to visas pērles no Akurateru ģimenes mākslas krājuma ir izsmeltas. Turpinājums būs  2019. gadā.