Kristinas Sabaļauskaites romāna "Silva rerum IV" atvēršana

Mākslas vēstures zinātņu doktores Kristinas Sabaļauskaites vēsturisko romānu cikls "Silva rerum" neapšaubāmi ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem pēdējās desmitgades lietuviešu literatūrā un arvien vairāk uzmanības un atzinības tas saņem arī ārvalstīs, to skaitā Latvijā, kur cikla pirmās grāmatas pelnīti gozējušās bestselleru sarakstos, tikušas lasītas un ieteiktas draugiem, ļoti pieprasītas arī bibliotēkās. 2015. gadā iznācis Polijā, "Silva rerum" pirmais romāns uzreiz kļuva par bestselleru un 2016. gadā iekļuva starp prestižās Viduseiropas literārās balvas Angelus finālistiem.

"Silva rerum IV" turpina Norvaišu ģimenes stāstu un pabeidz lielo Viļņas sāgu. Romāns vēsta par XVIII gs. otro pusi – par laiku, kad notiek straujas pārmaiņas politikā, ekonomikā un kultūrā, par Baroka un Apgaismības laikmetu lūzuma punktu, kad Lietuvas dižkunigaitija pieredz politisku dekadenci un vienlaikus progresīvu ideju uzplūdus, bet tās bajāri sašķeļas divās nesamierināmās nometnēs: vieni iestājas par veco, bet otri – par jaunu pasaules kārtību, kuru ir gatavi aizstāvēt.

""Silva rerum" un tā nākamās daļas jau tiek uzskatītas par veiksmīgāko un atmiņā paliekošāko desmitgades vai varbūt pat simtgades grāmatu. Vēsturiskais un piedzīvojumu romāns ir nonācis ļoti uzticamās un talantīgās rokās. Viņa vienīgā tik suģestējoši prot izstāstīt mūsu pašu vēsturi, kuru nu tveram kā aklie spieķi, teju aizrīdamies rijam lieliem kumosiem, negausīgi dzeram izslāpuša ceļinieka malkiem. Un sāpīgs, vēl nepiejaucēts laikmets pamazām iznirst no miglas, iegūstot skaidrus apveidus," raksta Živile Nedzinskaite, "Naujasis Židinys".

Matemātikas profesors, jezuīts Prancišks Ksavers Norvaiša no Milkantiem ir ne tikai Lietuvas dižkunigaitijas, bet arī pasaules pilsonis, brīvmūrnieks un filosofs. Nansī, Vīne, Krakova, Varšava, Amsterdama, Parīze, Londona – tādas ir viņa ceļojumu trajektorijas, kurās viņš iepazīstas ar pasaules valdniekiem, asākajiem zinātnes prātiem un intelektuālākajām sievietēm, vēro mūzikas un teātra brīnumus, kas maina priekšstatus par mākslu, pieredz aizliegtu mīlestību, pārved uz Viļņu jaunākos zinātnes sasniegumus un spirdzinošus Apgaismības vējus.
Taču, kas patiesībā satrauc profesora dvēseli, kādu šaubu grauzts viņš raugās melnajās, zvaigžņotajās Viļņas debesīs, ko atceroties, viņa sirds allaž izlaiž vienu sitienu un kāpēc viņam šķiet, ka no fanātisma, domu tumsas un sirdsapziņas netīrumiem pārtiekošais Viļņas bazilisks, kurš jau sen pasludināts par mirušu, atkal ir atdzīvojies un pielāgojies jauno laiku garam?

No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.