Lietuviešu valodas pasniedzējs, aicinādams apmeklēt tikšanos ar autori Kristinu Sabaļauskaiti (Kristina Sabaliauskaitė), teica: "Jūs studējat laikā, kad ir lieliska iespēja tikties ar mūsdienu lietuviešu literatūras spožākajiem rakstniekiem!" Un patiesi – Dzejas dienās Latvijā viesojās Toms Venclova (Tomas Venclova), 5. un 6. novembrī LU tulkošanas darbnīcās mācījāmies atdzejot Vlada Brazjūna (Vladas Braziūnas) dzeju, pašam autoram klātesot, bet nu Prozas lasījumos bija iespēja tikties ar lietuviešu bestselleru sērijas "Silva rerum" autori Kristinu Sabaļauskaiti šīs tetraloģijas noslēdzošās grāmatas atvēršanos svētkos. Vai nav brīnišķīgs laiks, kurā studēt?

Lietuvas un Polijas bestsellera statusu un vairāku literatūras balvu ieguvušās iepriekšējās trīs "Silva rerum" grāmatas Latvijas lasītāju vidū ir diezgan iecienītas. To apgalvoja arī bibliotekāri (kā viņi īpaši šajā vakarā uzsvēra) un lietuviešu literatūras mīļotāji, kas kuplā skaitā 6. decembra vakarā bija ieradušies grāmatnīcas "Zvaigzne ABC" prezentāciju telpā, lai tiktos ar Kristinu Sabaļauskaiti – Mākslas vēstures zinātņu doktori, kas izdevusi nu jau četras lieliskas grāmatas par Žemaitijas bajāru Norvaišu ģimenes gaitām baroka laikmetā. Šoreiz romāns stāsta par XVIII gadsimta otro pusi, kur Norvaišu ģimenes pēctecis, matemātikas profesors  Prancišks Ksavers Norvaiša ne tikai apceļo Eiropu baroka un apgaismības laikmeta lūzuma punktā, bet arī atved jaunās zināšanas uz Lietuvas Dižkunigaitiju. Noslēdzošā grāmatas daļa pieliek punktu brīnišķīgajai tetraloģijai, kā arī ir noslēdzošais puzles gabaliņš vairākām mīklām, kas vijas cauri visām  četrām grāmatām.

Sarunās par grāmatas sižetu un notikumu patiesumu, radīšanas procesu un turpmākajiem plāniem Sabaļauskaite gluži vai sagūstīja auditoriju savos vārdu tīklos kā skaistākajās baroka gleznās. Sarunā piedalījās arī visu četru "Silva rerum" grāmatu tulkotāja Dace Meiere, kas arī šajā vakarā iejutās tulces lomā. Jautājumu atnākušajiem klausītājiem bija patiesi daudz, un, šķiet, vakars un sarunas varētu vēl turpināties ilgi, ja vien pašai autorei nākamajā dienā nebūtu kāds cits svarīgs notikums – "Baltijas stāstu vakars" Birojnīcā. Vaicāta, cik patiesi notikumi ir atspoguļoti romānos, autore atbildēja, ka lielākoties visi notikumi ir reāli, jo darba tapšanā ir izmantotas dzimtas hronikas, vēstules un dienasgrāmatas. Protams, bez pašas autores interpretācijas iztikt nav iespējams, jo "uz vēstures notikumiem mēs skatāmies kā caur stiklu. Tur redzams arī savs atspulgs, stiklam var pieskarties, bet ne iziet cauri". Un, šķiet, autore definēja visu vēsturisko romānu burvību – caur logu veroties uz notikušo, mūsdienu cilvēks nenoliedzami redz arī savu un sabiedrības atspulgu, kas organiski iekļaujas vēstures kopainā.

Grāmatas prezentācija un saruna ar autori tā ieintriģēja "Silva rerum" sērijā, ka apsvēru iespēju uzreiz doties uz bibliotēku. Ha. Aizraujoša tetraloģija ir tieši tas, kas man vajadzīgs nedēļu pirms semestra beigām un sesijas sākuma. Bet nu vismaz ir skaidrs, kā pavadīšu Ziemassvētkus. 

Dalīties