"Ceturtdiena, 2018. gada 27. decembris. Nesatikšanās – Gaiķu Māris": tā stāv rakstīts Hāgenskalna komūnas Facebook lapas pasākumu sadaļā. Vakars, lai satiktu nesatikto, dzirdētu reiz uzrakstīto un daudziem – neiepazīto.

No 80 aitu saimniecības pārvaldīšanas atgriezies Rīgā, dzejnieks Māris Rozentāls jeb Gaiķu Māris stāv pie mikrofona Nometņu ielā 49 un lasa nepublicētu un publicētu dzeju. Lasa no planšetdatora, kas savādi met zilganu blāzmu uz gaišo bārdu līdz krūtīm. Varbūt tās blāzmas nemaz nebija, tikai vājās fizikas zināšanās balstīts pieņēmums. Jo tik dīvaina tāda zilekrāna un bārdas satikšanās. "Stāvu stepes malā, skatos to, kas neatnāk." [1] Tomēr viņš ir atnācis, un šī ir viena no retajām reizēm, kad autora balsī klausītājiem izskan viņa rindas.

Gaiķu Māris ir autors, kas nav īpaši sabiedrisks un arī publicējies maz. Drukātā formā pieejami krājumi "Mugursoma" (Karogs, 2006) un "Gribu ēst" (Neputns, 2011). Komūnas mikrofonā ierunāti vārdi arī no topošā krājuma "Mirst mana pasaku govs". Pirms četriem gadiem Satori publicēti tā fragmenti [2]. Pēdējā laikā dzejnieks novērsies no aktīvas un publiskas literārās vides un pamatā savu laiku veltījis aitu saimniecībai Madonas pusē. Jēri aitām dzimuši daudz un uzreiz, rakstīt nav sanācis. "Jēriņi bija svarīgāki par dzeju," Gaiķis atsaka kādam klausītājam.

Gaiķu Māra dzeja ir raita, birst, lasās, skan, tiek klausīta, ievedot nostalģijā. Rada domas pavedienu, dažubrīd apziņu attālina no tagadnes rindām, bet saglabā mirkļa sajūtas. Tāda gaiķiska noskaņa. Itin viegli domāt ar tādu mazu smeldzi kā "Tu gribi iet, bet tevi ved" līdz smeldzei par drīzām tikšanās beigām ar "Rudens ir kaujamais laiks, rudens ir kaujamais laiks". Tās rindas rodoties skanošas, dungojamas. Ir arī sava tiesa par blūzu. Nav brīnums, ja kādam, lasot Gaiķu Māri, rodas piemērojama melodija. Kā esot teicis Knuts Skujenieks, "Dzejolim jau no tā gabals nenokritīs." Tā arī savulaik, 2011. gadā, komponists Ģirts Bišs ar Gaiķu Māra tekstu radīja kompozīciju "Rītausmai degošie vārdi", ko izpildīja Latvijas Radio koris un kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" [3]. Taču mūzika un dzeja viena bez otras varot iztikt arī tīri labi.

"Galīgi neslikti," saka Jānis Elsbergs. "Jā... Var komentēt," novelk Gaiķis. Vienā vakarā notikusi nesatikšanās un satikšanās.

Kādā intervijā ar Gunti Bereli dzejnieks saka: "Dzeja ir tikpat svarīga kā ēšana. Dzeja var palīdzēt dzīvot." [4]

"Ko tagad jēriņi dara?" vaicā kāds klausītājs.

"Droši vien, ka apēsti," atsaka Gaiķis.

Hāgenskalna komūnā, Pārdaugavā, regulāri notiek dzejas vakari. Rindu lasītāju godā stājas kā Latvijas literatūras vidē jau skandētu vārdu īpašnieki, tā arī jauni dzejas rakstītāji.

Nākamais notikums – ASV dzejas vakars – gaidāms 10. janvārī plkst. 19.30. Savus amerikāņu dzejas atdzejojumus lasīs Jānis Elsbergs, Ieva Lešinska un Edvards Kuks. Vairāk informācijas par pasākumu meklējams šeit.

 

 

[1] Visi citāti no Gaiķu Māra lasītā 2018. gada 27. decembra vakarā. Pieturzīmju lietojums pēc raksta autores ieskatiem, visticamāk, konfliktē ar dzejnieka izvēlēto pieturzīmju lietojumu.

[2] Mirst mana pasaku govs. Satori. www.satori.lv/article/mirst-mana-pasaku-govs [skat. 27.12.2018. plkst. 18.13]

[3] Rītausmai degošie vārdi. Soundcloud. soundcloud.com/gaikjis/ritausmai-degosie-vardi [skat. 28.12.2018. plkst. 14.28]

[4] Gaiķu Māris godīgu darbu nestrādās. Guntis Berelis vērtē. berelis.wordpress.com/2006/06/01/gaiku-maris-godigu-darbu-nestradas/ [skat. 07.01.2019. plkst. 08.51]

Dalīties