Akadēmiskais centrs
Sākumā mūs, visas 13 ēnas, laipni sagaidīja sabiedrisko attiecību speciāliste Jolanta Stauga un divas draudzīgas studentu pašpārvaldes pārstāves, kuras stāstīja par ikdienas dzīvi augstskolā un centās mazināt sākumā tik ļoti saspringto klusumu. Drīz vien tikām ievesti dekanātā, kur dekāne Ilze Rūmniece mums pastāstīja par ikdienu LU HZF, kā arī par Ēnu dienas turpmāko norisi, bet Jolanta Stauga visus pacienāja ar garšīgām konfektēm, kā arī iedeva mums bukletiņus par fakultāti. Runcis Rainis gan diemžēl mums nepievienojās, jo bija aizņemts pats ar sevi un nevēlējās izklaidēt daudzās ēnas...
Pēc dekānes uzrunas katrs devāmies līdzi savam ēnu devējam. Piemēram, es nedaudz parunāju ar dekāni, tad kopā ar Mārtiņu Laizānu devos uz pasniedzēju telpu – Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedru. Uzzināju daudz jauna par mācību procesu LU HZF Baltu filoloģijas studiju programmā un LU literatūras portālu "Ubi Sunt". Noskaidroju arī to, kur iespējams strādāt pēc studiju beigšanas. Sapratu, ka, visticamāk, pēc 12. klases absolvēšanas došos studēt tieši šeit. Vienīgi mani nedaudz mulsina domas par lietuviešu valodas mācīšanos, tomēr Ēnu dienas laikā noskaidroju, ka tā ir līdzīga latviešu valodai un ka apgūt šo valodu nav nemaz tik sarežģīti.
Pēc interesantās sarunas ar M. Laizānu devos uz LU HZF plašo bibliotēku, kur atkal satiku visas pārējās ēnas, kopā ar bibliotekāri iepazinām visus bibliotēkas nostūrus. Žēl, ka nestrādāja elektroniskā bibliotēkas pašapkalpošanās iekārta Visvaldis, taču sapratu, kā tā darbojas, un, ja mācīšos LU HZF, noteikti izmēģināšu nepieciešamās literatūras atrašanu bez bibliotekāru palīdzības. Ne tikai es, bet arī visas pārējās ēnas bija pārsteigtas, cik daudzās pasaules valodās sarakstītas grāmatas atrodas šajā bibliotēkā.
Pēc tam devāmies uz Studentu pašpārvaldes telpu ēkas bēniņos. Jau pati došanās uz šo augsto vietu bija liels piedzīvojums, jo, kāpjot pa senlaicīgajām, šaurajām trepēm pavisam mazajā kāpņutelpā, brīžiem šķita, ka tiekam vesti uz kādu pamestu noliktavu, nevis uz telpām, kur starpbrīžos mitinās paši aktīvākie studenti. Tomēr, līdzko iekļuvu SP telpā, manas domas mainījās, jo tur jutos pat ļoti mājīgi. Studenti izturējās ļoti laipni un viesmīlīgi, piemēram, visus cienāja ar tēju. Tā kā kopš brokastīm bija pagājušas jau vairākas stundas, biju ļoti laimīga, kad pašpārvaldes telpā ienāca J. Stauga ar picām. Protams, pārrunājām ne tikai aizvadīto dienu, bet arī Studentu pašpārvaldes panākumus pēdējo gadu laikā. Biju patīkami pārsteigta, ka studenti mūs ne tikai aicināja uz kopbildi, bet arī uzdāvināja jaukas piemiņas dāvaniņas – T kreklu un auduma maisiņu ar LU HZF SP simboliku. Sapratu, ka nākotnē vēlos būt starp tiem LU HZF studentiem, kas fakultātes bēniņos pavadīs daudz laika.
Pēc viesošanās pašpārvaldes telpā devos vērot 3. kursa lekciju par drāmas teoriju pie asociētās profesores Līgas Ulbertes. Tā nedaudz atšķīrās no mācību stundām skolā.
Esmu apmierināta, ka Ēnu dienā devos uz LU HZF – vietu, ko jau pēc nepilniem trim gadiem, visticamāk, saukšu par savu mācību iestādi.
Paulai Sonitai Derumai ir 16 gadu un viņa mācās Rīgas Angļu ģimnāzijas 10.b. klasē.
