Andra Zeibota izteiksmīgā kritika mūsdienu maldugunīm

Lugā "Gājēju pāreja" A. Zeibotam ir izdevies tēlot mūsdienīgus un reālistiskus notikumus, iejaucot tajos arī svarīgu simboliku un nedaudz sirreālisma. Raksturi ir ļoti izteiksmīgi un savā starpā krasi atšķirīgi, ko arī aktieriem izdevās ļoti labi izpaust. Iespējams, ka šādi tie veidoti, lai parādītu dažādus cilvēku tipus sabiedrībā, kurā vienmēr valda kāda disfunkcionāla vara un kontrole. Dommi (Ilmārs Lācis-Ziemelis) ir vidējais ierindas cilvēks, kura izteiktākā īpašība ir būt nekādam un vienlaicīgi arī nepiemērotam – viņā neparādās nekādas īpašas intereses, mērķi, sasniegumi, prasmes vai zināšanas. Satiekot un iemīloties runātīgajā un ekscentriskajā prostitūtā Nikijā (Baiba Jegorova), Dommi par laimi sāk apzināties savu viduvējību, taču par nelaimi tiek iesaistīts nelegālā organizācijā, interneta troļļu fermā, kurā ar šādu raksturu izdzīvot ir grūti. Tieši šajā interneta troļļu fermā slēpjas lugas aktualitāte – viltus ziņas, interneta spēks, tautas mentalitāte un neapmierinātība ar dzīvi, kā arī nesen atdzīvinātā čekas tematika. Tajā pašā laikā šie mūsdienīgie notikumi netieši, taču nepārprotami norāda uz vēstures atkārtošanos, ko pastiprina arī tēla – radio "Spīdola" nozīmīgā vieta lugas otrajā cēlienā. Tikpat nozīmīgs vai pat nozīmīgāks ir purva tēls, kurš parādās abos cēlienos. Aprakstīts kā reāla vieta, tomēr ir noprotams, ka purvam piemīt dziļa simbolika, kuru visvairāk atdzīvina tā iemītnieks Kazrags (Dzintars Briedis) – Dommi draugs, kurš ir iespējami maksimāli izolējies no pilsētas un tās sabiedrības. Pretstatā purvam tiek nostatīta gājēju pāreja, taču šo tēlu konotācijas var būt maldīgas. Lugā simboliska nozīme ir arī gaismai, kura parādās dažādās vietās un ir redzama tikai Dommi un Nikijai. Arī ar gaismas asociācijām jābūt uzmanīgam, jo šajā lugā tās varētu salīdzināt ar Sprīdīša malduguntiņām.

Jau minētajā interneta troļļu fermā tās vadītāja Lida (Inese Vāciete) kopā ar draudīgo apsargu, suteneru un izbijušo kaujinieku Rudi (Austris Pirktiņš) rada vienlaicīgi oficiālu un draudīgu atmosfēru. Lidai ir vīzija par jaunu iekārtu, par tautas revolūciju, kas izmainītu esošo, negodīgo sistēmu un varu, kura nerespektē parastos iedzīvotājus. Arī kopienas sekotāji pārstāv dažādus sabiedrības tipus – Imeldu (Laura Pirktiņa) daudz neinteresē kopienas organizatoriskā puse, viņas interesēs ir nedaudz piepelnīties un pasmieties par tautu. Līdzīgas intereses ir arī Hertijai (Vineta Ozoliņa), taču viņu kopienas darbība interesē vairāk, tāpat kā tās aizkulises un pašas drošība, savukārt Nensija (Ingrīda Vaivode) ir četru bērnu māte, kurai ļoti nepieciešama nauda, kaut spēj iesaistīties darbā tikai daļēji. Aktieri bija pilnībā iejutušies savās lomās, tādēļ to tipiskums bija labi nolasāms. Arī pats lugas autors un lasījuma režisors Andris Zeibots, kaut būdams tikai teicējs, ar savu lasīšanas izteiksmi spēja pilnībā iesaistīties lugas darbībā un tēlot spēcīgas emocijas. Lasījumam bija sarūpēts arī muzikāls pavadījums, kura autors bija Dzintars Briedis, kā arī attēlu projekcijas.

Andris Zeibots jau atkal ir radījis daiļdarbu, kas liek domāt, iesaistīties, šķetināt vaļā simbolu nozīmes un apslēptos ziņojumus, varbūt arī identificēties ar situāciju un kopumā paskatīties uz savu dzīvi un ikdienu vēlreiz, no cita skatu punkta. Šeit nav atrodami ne bināri pretstati, ne skaidra atbilde un risinājums izvirzītajai problēmai, jo šādas galējības būtu tikai maldugunis. Tā vietā luga sniedz nedaudz produktīvāku aicinājumu – apzinoties sistēmas neatrisināmību, ieskatīties savās vainās un uzņemties atbildību par savas personības izveidi, saglabāšanu un iespaidu. Lasījums izvērtās par patiešām izdevušos intelektuāli un emocionāli bagātinošu piedzīvojumu, kas neļāva no tā novērsties, bet radīja diskusijas jau starpbrīdī, kā arī pārdomas, kuras iekļaut savā ikdienā, kad nācās pie tās atgriezties.