"Neputns" izdevis Jāņa Rokpeļņa dzejas krājumu "Tīmeklītis"

Jānis Rokpelnis latviešu literatūras ainavā ir dzejnieks par excellence, lakonisks vārda un formas meistars ar savu noslīpētu lirikas intonāciju, un katrs viņa dzejas krājums ir notikums. Jauniznākusī plaukstas vai kabatas, vai viedtālruņa lieluma grāmatiņa ar askētisko share zīmi uz vāka mūsdienīgi aicina lasītāju dalīties jeb "kopīgot saturu" – gan ar tuvākajiem, gan varbūt ar visu globālo tīmekli –, vienlaikus pārdomājot krājumā filigrāni saaustās vārdu, tēlu un nozīmju sakarības.

Krājuma redaktors Kārlis Vērdiņš raksta: "Jāņa Rokpeļņa devītā dzejoļu krājuma teksti virtuozi balansē starp lirismu, grotesku un traģismu. Kārtojums tematiskos ciklos akcentē gan viņa tēmu un intonāciju daudzveidību, gan arī ļauj skatīties uz dzejas rakstīšanas procesu kā nebeidzamu ceļu, kura mērošanas jēga dažkārt var šķist apšaubāma, tomēr allaž noved pie negaidītām atskārsmēm. Izmantojot Rokpeļņa dzejas tēlus, var teikt, ka viņš nekad īsti neuzkāpj uz cietas, augstas klints, lai sludinātu savu mācību – viņš iet pa ceļiem un taciņām, te pazaudēdams un te atkal atrazdams to tīmeklīti, kas saista viņu ar kādu augstāku realitāti, kas piešķir jēgu katram noietajam solim."

Jānis Rokpelnis (1945) dzimis Rīgā rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Studējis psiholoģiju un filozofiju Ļeņingradas universitātē (1963–1969), studijas beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē (1981). Strādājis Mākslas muzejā, Rīgas kinostudijā, izdevumos “Literatūra un Māksla”, “Avots”, “ Jaunās Grāmatas”, “Labrīt” un “Karogs”. Bijis docētājs Latvijas Kristīgajā akadēmijā, dzejas konsultants Rakstnieku savienībā, 2004. gadā vadījis dzejas meistardarbnīcu. Dzejoļu krājumi: “Zvaigzne, putna ēna un citi” (Liesma, 1975), “Rīgas iedzimtais” (Liesma, 1981), “Vilciens no pilsētas R.” (Liesma, 1986), “Līme” (Liesma, 1991), “Klātbūtne” (izlasē “Lirika”, Atēna, 1999), “Vārti” (izlasē “Dzeja”, Atēna, 2004), “Nosaukums” (Neputns, 2010), “Post factum” (Neputns, 2015). Dzeja izdota arī trīs izlasēs: “Lirika” (Atēna, 1999), “ Dzeja” (Atēna, 2004) un izlase bilingvālajā Samta sērijā (Neputns, 2014). Sarakstījis arī virkni prozas darbu: dokumentālo garstāstu “Modus” (2000), romānus “Virtuālais Fausts” un “Muzejs” (2017), eseju krājumus “Rīgas iedzimtie”, “...jeb Dievs nav mazais bērns”, “Rīgas iestaigāšana”, Knutam Skujeniekam veltītu monogrāfiju “Smagi urbjas tinte” (2006). Kopā ar Arnoldu Burovu rakstījis scenārijus leļļu filmām; radījis libretu muzikālajai izrādei “Meistars Aleksandrs” (Dailes teātris, 2002). Publicējis rakstus, esejas un recenzijas periodikā. Atdzejojis Aleksandra Bloka, Inokentija Aņņenska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha, Semjona Haņina dzeju; arī Jāņa Rokpeļņa dzeja atdzejota vairāk nekā 20 valodās. Ilgus gadus bijis dzejas konsultants un dzejas redaktors.

Nozīmīgākie apbalvojumi: laikraksta “Padomju Jaunatne” prēmija par gada labāko pirmo dzejas krājumu (1976), Dzejas dienu balva (1981), Baltijas Asamblejas balva (2000), Aleksandra Čaka prēmija (2001), Literatūras gada balva (2004), žurnāla “Latvju Teksti” Dzejas dienu balva un Ojāra Vācieša literārā prēmija (abas 2010, par dzejoļu krājumu “Nosaukums”), Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā (2013), Latvijas literatūras Mūža balva (2016).