Liene Bokmane. Dzeja

Liene Bokmane par sevi: "Studēju literatūrzinātni Latvijas Universitātes maģistra studiju programmā "Baltu filoloģija". Esmu ieguvusi bakalaura grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātē, specializējoties žurnālistikā. Mani interesē dzeja un mūzika. Spēlēju ģitāru un klavieres, ko apgūstu pašmācības ceļā. Rakstu dzeju. Visvairāk patīk lasīt tekstus, kas saistīti ar ticības tēmu. Šobrīd lasu un literatūrā interesējos par visu, kas saistīts ar studijās apgūto, jo neesmu vēl atklājusi, kas man ir vissaistošākais. Par dzeju gan tā nevar teikt. Dzeja man ir ļoti tuva – gan klasiķu darbi, gan jauno dzejnieku sacerējumi."

Iedod uzsmēķēt,

Nu, lūdzu, manu mazo mērkaķīt,

Iedod uzsmēķēt.

Man tad būs labi,

Un tev arī.

Mēs tad varēsim pakaifot abi –

Es par dzīvi un dzeju,

Tu par manu bezizeju.

Iedod uzsmēķēt,

Manu mazo mērkaķīt.

Es zinu –

Tu jau to gaidi,

Manu klupiena brīdi.

Un tomēr

paga, mērkaķīt,

Man kauns prasīt – bet

kā es tevi

Sevī sāku pamanīt?

***

Kā cimds ar kāju,

kā durvis bez roktura,

kā līkais ar stāju,

kā tanks un bura.

Kā gliemezis ar strausu,

kā putns bez spārniem,

kā prieks ar smaidu baisu,

kā vecāki bez bērniem.

Kā neapdzīvota sala,

kā bez ūdens cunami,

kā vienas balles skala.

Kā? Neiespējami.

Dalīties

Atpakaļ