Akadēmiskais centrs
Arī man Grāmatu izstāde ir viens no mīļākajiem un nozīmīgākajiem gada notikumiem. Jau no pirmās februāra dienas šis pasākums kļūst par manu axis mundi, ap kuru brīvajos brīžos un vēlu vakaros (protams!) riņķo domas. Lai no Ķīpsalas halles neizietu ar pilnīgi tukšu maku un nopietniem sirdēstiem, vairākas nedēļas pirms grāmatu pirkšanas orģijām es ar lielu rūpību un atbildību veidoju sarakstu. Tas izklausās ļoti nopietni, un tā arī ir, turklāt zinu, ka neesmu vienīgā, kura izmanto šādu metodi. Saraksta izstrāde būtībā ir ļoti vienkārša – plānotājā apkopoju to grāmatu nosaukumus, kuras vēlos iegādāties. Protams, pierakstu klāt arī cenu, lai vēlmes kā Duracell zaķītis neapsteigtu iespējas. Kopā saskaitot, parasti sanāk no piecām līdz desmit grāmatām. Reizēm atstāju, kā ir, savukārt citreiz veicu sāpīgo atlasi, kas visbiežāk noslēdzas ar pašpārmetumiem un mūžseno jautājumu – kāpēc naudas nevar būt vairāk? Loģiski, ka nedrīkst aizmirst par spontānajiem pirkumiem, kuriem budžetā nepieciešams atlicināt mazu rezervīti. Šādus neparedzētus tēriņus galvenokārt ietekmē milzīgais grāmatu, atlaižu, piedāvājumu un reklāmu daudzums, kas apžilbina un samulsina nabaga grāmatmīli, kas šogad svēti apsolījis pirkt tikai sarakstā minēto un neļauties entajiem kārdinājumiem, kuri vilināt vilina no katra izdevniecību un apgādu stenda. Manu literāro apetīti šīgada izstādē remdēs pieci darbi: Ingas Gailes romāns "Skaistās", Leona Brieža romāns "Vilcene un atraitnis", Janas Egles trešais stāstu krājums "Dzimšanas diena", Andras Manfeldes nupat iznākušais romāns "Vilcēni" un Ilzes Trumpes zīmējumu stāsts pieaugušajiem "Tev viņa patiks". Paralēli grāmatu sarakstam veidoju arī plānu par pasākumiem, kurus izstādē vēlos apmeklēt. Galvenā problēma slēpjas tajā, ka nespēju sevi klonēt un vienlaikus vērot notiekošo gan uz Lielās skatuves, gan Rakstnieku viesistabā. Šis gads, protams, nav izņēmums, tāpēc arī šoreiz būs jāveic nepielūdzamā upurēšana, samierinoties, ka visu redzēt un dzirdēt nav iespējams. Pasākumi, kuri veiksmīgi izvairījušies no upurjēra statusa, ir: Ditas Lūriņas izvēlētās dzejas izlases "Ar vieglu skrāpējumu ādā" prezentācija, saruna ar grāmatas "Tev viņa patiks" autori Ilzi Trumpi un redaktori Ingu Gaili, kā arī tikšanās ar Janu Egli par jaunāko stāstu krājumu "Dzimšanas diena".
Grāmatu izstāde nenoliedzami ir kļuvusi par rakstīto vārdu cienītāju satikšanās, domu apmaiņu un ilgi kāroto grāmatdārgumu iegūšanas vietu. Tie ir svētki, kuru pamatā ir mīlestība pret literatūru.
Būtiski minēt, ka februāris ir arī laiks, kad ar jaunu apņēmību un entuziasmu savu literāri izglītojošo ceļu turpina portāls Ubi Sunt. Šomēnes esam publicējušas trīs kritikas (Kaspara Zalāna recenziju par Toma Treiberga dzejas krājumu "Biezoknis", Veltas Voicionekas pārdomas par Sigmas Ankravas grāmatu "Indiešu dievi un dieves" un Māras Ulmes viedokli par Ingas Pizānes jaunāko darbu "Siena, ko nosiltināt") un divus jaunrades (Džeida Vila dzejas kopu "Domas pēc pusnakts" un Kaspara Eiduka stāstu "Tīrītājs") tekstus. Veicamo darbu un publikāciju apjoms veiksmīgi piepildījis arī marta grafiku, tādēļ turpiniet lasīt!
P.S. Arī mūs, Ubi Sunt redkolēģiju, būs iespējams satikt Grāmatu svētkos. Galveno redaktori – apgāda "Mansards" stendā, satura redaktori kā Radio NABA pārstāvi blakus hallē notiekošajā izstādē "Skola 2020" un valodas korektori kā cītīgu izstādes apmeklētāju un grāmatu pricēju. Tiekamies!
, atskatījāmies uz paveikto un domājām par nākotni, un šeku reku tūlīt jau beigsies sveču mēnesis. Tas nozīmē ne tikai to, ka saule arvien mērķtiecīgāk pārmāc tumsu un daba viļņojas pavasara atmodas gaidās, bet arī to, ka ir laiks Grāmatu svētkiem. Labi, būsim precīzi, Latvijas Grāmatu izstādei 2020. Trīs neaizmirstamas dienas, kuras daudziem no mums kalendāros apvilktas ar treknu sarkanu apli. Dienas, kurās no sabiedrisko transportu pieturām, autostāvvietām, tuvākām un tālākām apkaimēm uz Ķīpsalas izstāžu kompleksu plūdīs gaidpilnu cilvēku straumes.){kind=link}