Akadēmiskais centrs
ir ābolu laiks
manai ābelei kritiskā masa
mani kodoli dalās
zars nolūzis
es tveru augli pēc augļa
visi beigti
bet profesors mierina
cerība pakļūt zem tramvaja ir daudz lielāka
***
deitērijs
tu man besī
bet nekā nevar darīt
es difundēju tavā virzienā
vai varbūt polārās mijiedarbības?
tev piemīt visa kā man nav
es gribētu būt tavs inducētais dipols
nebūs
šitā nav kohēzija un nebūs pat adhēzija
neesmu zīlīte
nedodos rokās
nedošu visu kas biju un būšu
es esmu viens pats deitērija atoms
nebeidzami dreifēju smagajā ūdenī
Pasaulē gadā ražo desmitiem tūkstošu tonnu deitērija. (Wikipedia)
**
ja iet pa daugavgrīvas ielu
var redzēt ļoti pumpainu meiteni nepabeigtu kvasa pudeli raibu ielas kaķi vintage džemperi izsistā logā un vidēji normālu dīvaino latvijas vīrieti var saost to kā smaržo kad ceļ koka ēku un dzirdēt motocikla brēku
piedod es nevaru tevī klausīties man pie zoba aizķērusies rozīnes miziņa un galvā skan tā dziesma par zemeņu lauku
**
tās ir kojas
nospermotas poda malas
lipīgais pārsteigums tā viņas to sauc
un katru rītu tiek apaugļotas
matainas sienas pelējuma ziedi
ap manām kājām šļakstās dusmas
un šampūna putas
(vispār paveicies ka tas ir siltais ūdens)
saplēstas segas
netīri tīrie dvieļi
matračos blusas un gaiteņos tapsētos skatienos arī
makaronu pilnas izlietnes
bojā gājušas mikrenes
un pārīši kas ņurcās pie netīrām plītīm
neviens pēc tā neilgojas
nevienam tas neskauž
tikai sentiments kas vieno
tos kuri zina
kas kojas ir un dzīve
**
studenti neskaita
cik stundas viņi ir gulējuši
un cik ne
reizēm besī pat sega
un nevar aizmigt
pa smēķētavas logu izliecies
ar chesterfield zobos
piektais stāvs fizmatu kojas
un klausies kā elpo
tikko uzsnidzis sniegs
tad atgriezies gultā
un klausies
kā miegā vaid un šņākuļo
tavas resnās istabas biedrenes
līdz uzkrīt miegs
kā nazis ass
pusē divos ir mans ierastais
smēķēšanas laiks
**
zajebisā kolka
man patīk kolka
te viss ir zajebis
dokumentus neprasa
un katru vakaru pašīt
100 kilometrus līdz topiņam
man patīk kolka
to tik darīt kā latīniski šarīt
un saukt to par dzīvi
bez alus nevar dzīvot
un bez cīgām justies brīvi
man patīk kolka
sešas stundas pa mežu
izroc augsnes bedri
pētī dabas mātes pežu
man patīk kolka
un man gribas mājās
bet autobusam nesanāk
**
no kino bize man patīk nākt kājām
pār vanšu tiltu
māt ar roku kuģīšiem
(neviens nemāj man pretī)
uz mirkli vējš dzied manā pudelē
to nevar dabūt gatavu speciāli
tas vienmēr notiek pats no sevis
(skatiens viļņojas daugavas ritmā)
garām skrien zaķi rozā krekliņos
(viņu krūtis viļņojas daugavas ritmā)
lai viņiem veicas vakara skrējienā
un man arī
(pat ja es nekur neskrienu)
apdullusi maijvabole ieskrien man paurī
vai jūnijvabole
es jau nezinu
es jau neņēmu zooloģijas kursu
vai
lietot alkoholu vienatnē ir labi
es jau nezinu
es jau neizvēlējos sevi
**
Reiz bija kāds studentu pasākums un es arī tur biju.
Sēdēju pie sētas mitrā zālē un man blakus divas meitenes, ko nepazinu, es pat neatceros viņu sejas.
Priecājos par to, cik viss šajā pasaulē perfekts, kā viss notiek pēc mums neapjaušamas kosmiskas
kārtības, katra lapiņa nokrīt uz zemes īstajā vietā.
Viena no meitenēm beidza vemt un teica:
‘’Tā nav. Viņas visas krīt pilnīgi nejauši.’’
**
augstskola 3 teikumos
pirmajā gadā es neko citu nedarīju kā vien mācījos
uz beigām arī raudāju
otrajā man uzradās draugi un rakstot kursa darbu caureja
bet trešajā man bija viss vienalga un visaugstākā vidējā atzīme
bērnība 2 teikumos
krēmkrāsas žigulītī mani pārveda no rīgas 1. slimnīcas uz pļavniekiem
es varēju ēst daugavgrīvas smiltis un par šo periodu nepaturēt atmiņā ne nieka
