Pirmā Aleksandram Čakam veltītā konference tika organizēta 2001. gada oktobrī, lai atzīmētu dzejnieka 100. dzimšanas dienu un pievērstu sabiedrības uzmanību jaunākajiem pētījumiem un A. Čaka daiļrades un personības popularizēšanai. Desmit gadu laikā ir izaugusi jauna zinātnieku un pētnieku paaudze, kurai ir savs skatījums uz A. Čaka personību, daiļradi un vietu Latvijas literatūras vēsturē, tādēļ Aleksandra Čaka muzejs, LU Humanitāro zinātņu fakultāte un Aleksandra Čaka biedrība 2011. gadā organizēja otro konferenci, kurā ar saviem jaunākajiem atklājumiem dalījās Latvijas Universitātes mācībspēki un studenti, A. Čaka daiļrades pētnieki un memoriālā muzeja darbinieki.

Starp pētniekiem ir gan zināmi un populāri literatūrzinātnieki, gan jauni iesācēji, kuri pievērsušies A. Čaka daiļradei, rakstot dažādus studiju darbus, un spēruši pirmos soļus literatūrpētniecībā un kultūras vērtību izziņas procesos. Rakstu krājumā „Tagadnes dzejnieks. Aleksandram Čakam veltītās konferences priekšlasījumi” ietverti visi konferencē nolasītie referāti, kā arī Valda Rūmnieka apkopotais materiāls par grāmatas „Čaks” tapšanas gaitu un grāmatā neiekļauto informāciju. Rakstu krājumā ir arī dzejnieka Jāņa Petera atmiņas par Aleksandra Čaka tuviem draugiem – Blauu ģimeni, kuri ilgus gadus glabāja un vēlāk dāvināja Jānim Peteram A. Čaka „Poēmas par ormani” rokrakstu. J. Peters rakstā ataino garo poēmas ceļojumu no tās autora līdz muzejam 2011. gadā, atklājot, ka arī pēc 60 gadiem manuskripti atrod ceļu atpakaļ „uz mājām”.   Grāmatā iekļauti pētījumi: ·                     Valdis Rūmnieks. Paradīzes motīvi A. Čaka daiļradē; ·                     Ilona Miezīte. A.Čaka poēma “Mūžības skartie” alternatīvā skatījumā; ·                     Māra Grudule. Kad Čakam bij rudens vakars; ·                     Anda Kubuliņa. Edvarts Virza un Aleksandrs Čaks – divu 20. gadsimta novatoru pretējība; ·                     Antra Medne. Muzeja krājuma papildināšanas dažādie veidi un iespējas. Filmas prezentācija; ·                     Jūlija Dibovska. A. Čaka dzejas sirds starp V. Šeršeņeviču un V. Majakovski. Ieskats; ·                     Una Alksne. Tramvaja tēls A. Čaka lirikā; ·                     Silvija Radzobe. A. Čaka “debesu dāvanas” divas sejas: vai viņš to zināja? Rakstu krājumu sakārtojusi Aleksandra Čaka sadzīves pētniece Antra Medne.   Priekšlasījumu tēmas bija saistošas un interesantas, tās izraisīja diskusijas konferences dalībnieku vidū, īpaši par A. Čaka Mūžības skarto jauno interpretāciju un A. Čaka pēdējās mīlestības Mildas Grīnfeldes divām sejām. Tagad šie pētījumi ir pieejami plašākai sabiedrībai, turklāt grāmatas būs pieejamas Latvijas skolu un augstskolu bibliotēkās kā papildmateriāls, iepazīstinot ar A. Čaka daiļradi.

Dalīties